Augstākajā izglītībā Latvija uz vienu studentu 2017. gadā ieguldīja 7085 eiro (8346 ASV dolārus), kas ir par 6775 eiro mazāk nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, liecina OECD ikgadējais izglītības pārskats "Education at a Glance 2020".
„Kā tas tā var būt? Saeimas deputāti nepilda solījumus, melo, izvairās no atbildēm, bet viņiem par to nekas nav! Un viņus ievēlē atkal un atkal. Skolotāj, es nesaprotu – kā tas var būt?” – jautā skolēns, kurš vēlas zināt. Tas, kurš nevēlas, iet uzpīpēt aiz stūra. Visticamāk, skolotājs, kurš ieraudzīs ļuļķējošo pusaudzi, neko viņam nedrīkstēs aizrādīt: tā noteikti tiks traktēta kā vardarbība pret bērnu.
Kompetenču izglītība? Kur IZM atbildība par nepadarīto darbu? Skaļi paziņojumi, ka visi mācību materiāli pieejami internetā?
Saruna ar Mg. chem. Velgu Kaksi, Skola2030 projekta līdzšinējo vadītāju (no 2016. līdz 2020. gada augustam).
Izglītojamā tiesības ir primāras. Bet pedagogam tādu vispār nav – tādu ainu atklāj katrs LIZDA veiktais pētījums par pedagogu darba tiesībām izglītības iestādēs. “Mums valda likums – vecākam vienmēr taisnība. Pedagoga viedoklis, viņa tiesības tiek pilnīgi ignorētas. Nav vērts pat mēģināt cīnīties ar to.”
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) skaidrot, vai vairākām valsts ģimnāzijām netiks samazināts atalgojumam paredzētais mērķdotācijas apjoms, kā rezultātā daļai valsts ģimnāzijas pedagogu samazinātos alga.
Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.
Jaunākie dati par skolēnu skaitu Latvijā (1. attēls) varētu likt domāt, ka tas ir stabilizējies.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atklātajā vēstulē norāda, ka vairākkārtīgi vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas aktualizējot jautājumu par pedagogu darba slodzes veidošanās principu pārskatīšanu.
Periods, kad sabiedrības gados jaunākā grupa izvēlas, vai un kur turpināt mācības, savukārt augstskolas enerģiski slavē savu piedāvājumu, ir labs brīdis, lai pārdomātu, kāda vispār ir augstākās izglītības funkcija.
Viedokļi