Viedokļi

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.

Biznesa augstskola Turība ikvienu interesentu aicina uz ekspertu diskusiju “Augstākās izglītības nākotne un attīstības perspektīvas Latvijā”, kurā piedalās izglītības jomas speciālisti, augstskolu pārstāvji un digitalizācijas eksperti.

Lai arī pārejam Latvijā uz kompetencēs balstītu mācību saturu, vēl aizvien nav zināms, kādi 12. klasē būs eksāmeni.

Augstākajā izglītībā Latvija uz vienu studentu 2017. gadā ieguldīja 7085 eiro (8346 ASV dolārus), kas ir par 6775 eiro mazāk nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, liecina OECD ikgadējais izglītības pārskats "Education at a Glance 2020".

„Kā tas tā var būt? Saeimas deputāti nepilda solījumus, melo, izvairās no atbildēm, bet viņiem par to nekas nav! Un viņus ievēlē atkal un atkal. Skolotāj, es nesaprotu – kā tas var būt?” – jautā skolēns, kurš vēlas zināt. Tas, kurš nevēlas, iet uzpīpēt aiz stūra. Visticamāk, skolotājs, kurš ieraudzīs ļuļķējošo pusaudzi, neko viņam nedrīkstēs aizrādīt: tā noteikti tiks traktēta kā vardarbība pret bērnu.

Kompetenču izglītība? Kur IZM atbildība par nepadarīto darbu? Skaļi paziņojumi, ka visi mācību materiāli pieejami internetā?

Saruna ar Mg. chem. Velgu Kaksi, Skola2030 projekta līdzšinējo vadītāju (no 2016. līdz 2020. gada augustam).

Izglītojamā tiesības ir primāras. Bet pedagogam tādu vispār nav – tādu ainu atklāj katrs LIZDA veiktais pētījums par pedagogu darba tiesībām izglītības iestādēs. “Mums valda likums – vecākam vienmēr taisnība. Pedagoga viedoklis, viņa tiesības tiek pilnīgi ignorētas. Nav vērts pat mēģināt cīnīties ar to.”

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) skaidrot, vai vairākām valsts ģimnāzijām netiks samazināts atalgojumam paredzētais mērķdotācijas apjoms, kā rezultātā daļai valsts ģimnāzijas pedagogu samazinātos alga.

Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi