Viedokļi

Iespēja nodrošināt jaunā mācību satura (tas šogad ienāk 1., 4., 7. un 10. klasē) kvalitāti attālināto mācību procesā ir apgrūtināta, satraukumu pauž daudzi skolu direktori. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kurā tika skatīts šis jautājums, tās dalībnieki nosacīti sadalījās divās grupās.

Skolotājiem 40 darba stundu slodzi nedēļā varētu ieviest 2022./2023.mācību gadā, proporcionāli palielinot skolotāju algas likmi, paredz Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupā pielemtais.

Lidmašīnas kapteinis intervijā stāsta, cik ļoti darbā palīdz tas, ka viņš ir mācījies mūzikas skolā, jo muzicēšana paplašina domāšanu, māca sadalīt uzmanību, fokusēties uz vairākām lietām vienlaikus.

Izpildot Šuplinskas izvirzītās prasības, lai pedagogu darbu vidusskolās finansētu no valsts budžeta, pēc 9 gadiem Latvijā darbosies tikai 9 vidusskolas: 5 Rīgā, 3 Latgalē, 1 Zemgalē, bet Kurzemē un Vidzemē – neviena! 

Izglītības ministrei I. Šuplinskai nekavējoties jāatkāpjas, jo jaunajā mācību programmā skolēni mācās bez grāmatām jau kopš 1. septembra.

Papildu naudas piešķiršana izglītības sistēmas stiprināšanai problēmas tajā neatrisinās, jo arvien vairāk skolu direktoriem tiek iesniegti pedagogu atlūgumi, kam iemesls ir nevis zemais atalgojums, bet gan pārslodze un izdegšana, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.

„Augsti efektīvu zāļu pret kovidu tiešām nav. Un tos pāris preparātus, kas ir atzīti par pietiekami iedarbīgiem, valsts ir iepirkusi minimālā daudzumā, jo mums taču ir „veiksmes stāsts”,” ironizē akadēmiķis, Organiskās sintēzes institūta laboratorijas vadītājs Ivars Kalviņš, kurš 8. oktobrī tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu.

„Ar ministri Šuplinsku var kaut ko sarunāt, vai nu glaudot pa spalvai, vai nu atrodoties boksa ringā. Ja gribam ar viņu komunicēt cieņpilni un korekti, ar profesionāliem, pētījumos pamatotiem argumentiem, ‒ šāda valoda neder. Ir vajadzīga tikai spēka un agresijas valoda, ir tikai – kurš kuru.

Nekur tālāk par zelta pildspalvu, goda plākšņu salkanību neesam tikuši. Lai atgūtu skolotāja prestižu, erzackompetences un jēgpilnības mudina skolotāju cildināt!

Esmu vairākkārt kritiski izteicies par tā saucamo kompetenču pieeju mācību saturā. Kur ir problēmas sakne? Izglītības satura reformai nav pamatojuma, kāpēc tā vispār vajadzīga.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi