Skolotājiem sola vismaz 1200 eiro, bet tas nozīmē, ka varētu pieaugt arī slodze

Kvalitāte maksā naudu, tāpēc skolotāju algas ir jāceļ, uzskata gan pedagogu, gan skolu vadītāju pārstāvji. Tikmēr politiķi un ierēdņi norāda: izglītības jomā jau esošais finansējums jātērē efektīvāk, turklāt vidēji skolotāji jau pelna vairāk nekā valstī noteiktā minimālā pedagoga alga par likmi – 30 stundām nedēļā.

Darba grupā vēl nav panākta vienošanās, kāds būs skolotāju darba slodzes sadalījums. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) prasa, lai tas būtu 60/40, kad 40% darba laika tiktu atvēlēti citu pienākumu veikšanai, ne mācību stundu vadīšanai. Tikmēr IZM vairāk sliecas uz modeli, ka mācību stundu vadīšana aizņemtu līdz pat 80% pedagogu darba laika, taču laiks, kas atvēlēts citu pienākumu veikšanai, būtu atkarīgs no klases lieluma un mācību priekšmeta, ko māca skolotājs.

Prasot lielākas algas pedagogiem, LIZDA balstās arī uz nesen veiktu pedagogu aptauju, kurā skolotāji atklājuši, ka pedagogiem būtu jāpelna par trešdaļu vairāk nekā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, kas nozīmē, ka šobrīd vēlamā alga būtu vismaz 1430 eiro.

Par katru darbu – atsevišķu samaksu?

Aptaujā vairāk nekā trešdaļa pedagogu atzinuši, ka daudzi viņu veiktie pienākumi netiek apmaksāti. Piemēram, netiekot samaksāts par ekskursiju un dažādu pasākumu organizēšanu. I. Šuplin­ska ieteica pedagogiem to neuztvert kā papildu pienākumus, bet gan kā dažādas pedagoģiskā darba formas: jo sevišķi jaunajā izglītības saturā tās būšot aizvien dažādākas. Viņa arī norādīja, ka Latvijā ir Eiropā vismazāk skolēnu uz vienu skolotāju: vidēji tikai 8,9. “Tas liek domāt, ka neapmaksātā darba apjoms nav nemaz tik liels,” tā I. Šuplinska.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga uzskata, ka ministrija bāž “galvu smiltīs” un izliekas neredzam, ka skolotāju algu aprēķinos neparādās tas darbs, ko pedagogi reāli veic, bet kas netiek apmaksāts, jo skolām nav tam finansējuma. Attālināto mācību dēļ skolotāju darba apjoms turklāt vēl pieaudzis vidēji par 11 stundām nedēļā.

Tikmēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens uzskata, ka 20–30% naudas, kas nepieciešama pedagogu algu pieaugumam, “var paņemt no pašas izglītības sistēmas”. Tātad nauda tajā ir, tikai jāizmanto efektīvāk. Kopumā jaunajam pedagogu algošanas modelim papildus var būt nepieciešami pat 125 miljoni eiro gadā.

Nākas pārvilināt no citām skolām

Pēdējos gados dažādās valstīs un tostarp arī Latvijā pieaugusi summa, ko katrs iedzīvotājs novirza skolotāju algām, maksājot nodokļus. Latvijā viens iedzīvotājs vidēji gadā skolotāju algām atvēl 544 eiro, kas ir aptuveni trešā daļa no visa nodokļu sloga. Tiesa, vidējais Eiropas Savienības pilsonis pedagogu algošanai atvēl pat 926 eiro gadā.

IZM dati arī atklāj, ka tieši Latvijas skolotāji ir vieni no tiem, kam Eiropā jāvada visvairāk mācību stundu. Gadā tās ir vidēji 695, bet nedēļā – 20 mācību stundas. Vēl vairāk ir tikai Lietuvai, Luksemburgai, Nīderlandei un Īrijai.

Skolu pārstāvji brīdina: ja pedagogu algas netiks būtiski celtas un netiks domāts arī par skolotāju darba apstākļu uzlabošanu, piemēram, bezmaksas psihologa konsultācijām, skolotāju trūks aizvien vairāk. Jau tagad to trūkst ne tikai mazajās, “nabadzīgajās” skolās, bet arī augsta līmeņa skolās, kur skolēnu ir daudz un līdz ar to arī algas dāsnākas.

Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns atklāja: kaut algā piedāvā 1100 eiro, uz skolotāja vakancēm neviens nepiesakās, un, lai tiktu pie nepieciešamā darbinieka, to nākas pārvilināt no citas skolas. Taču, lai nodrošinātu kvalitatīvu pedagogu sastāvu, būtu vajadzīgs konkurss uz skolotāju amatu vietām.

Vairākkārt tika piesauktas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija –, kur pedagogu algas ir lielākas, turklāt igauņi tās atkal plāno celt, nu jau līdz 1500 eiro mēnesī.

D. Kalsone toties atgādināja, ka Igaunijā visiem pedagogiem jābūt ieguvušiem maģistra grādu, kamēr Latvijā šādas prasības nav.

Pēta pašvaldību ieguldījumu

Kā “Latvijas Avīze” jau rakstīja, iecerētais pedagogu algošanas modelis vairs neparedz principu “nauda seko skolēnam”.

Kaut iecerēts, ka valsts atvēlētais finansējums pedagogu algām būs atkarīgs no klašu lieluma, kas arī saistīts ar skolēnu skaitu, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure atzīst, ka “jaunais modelis dos vairāk iespēju pastāvēt dažādām skolām”. Pierobežā un mazapdzīvotos novados tiks pieļauts mazāks skolēnu skaits klasē nekā citviet.

Spriežot par jauno skolotāju algu modeli, IZM nolēma arī izpētīt, cik skolu uzturēšanā iegulda pašvaldības. Iegūtos datus par katru no pašvaldībām ministrija vēl nepublisko, taču zināms, ka daļa pašvaldību uzrādījušas summas, kas ministrijai likušas domāt, ka arī “savu” naudu vietvaras netērē efektīvi.

Savukārt pašvaldību pārstāvji uzskata, ka IZM datus izmanto nekorekti, jo tajos nav ietverti kapitālieguldījumi skolās, kas dažādās pašvaldībās ļoti atšķiras. “Piemēram, sanāk, ka Ādažos ir ļoti efektīva skola, bet tas tā ir tāpēc, ka tur ieguldīti 18 miljoni eiro,” sacīja I. Dundure.

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Lasīts 157 reizes Pēdējo reizi rediģēts Otrdiena, 30 marts 2021 11:22
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi Skolotājiem sola vismaz 1200 eiro, bet tas nozīmē, ka varētu pieaugt arī slodze