Pārāk liels apjoms
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns Dienai norāda – direktori ir satraukti, ka joprojām nav pieejamas visas vidusskolas programmas. IZM apgalvojusi, ka visas būs gatavas līdz 1. jūlijam. Taču nu jau jūlija vidus, taču pat puses nav, tostarp programmas optimālajam līmenim. No projekta Skola 2030 vadītājiem saņemtas izvairīgas atbildes – ir taču pieejami standarti ar sasniedzamajiem rezultātiem, tāpēc programmas neesot tik būtiskas.
Dienas uzrunātais eksperts, kurš piedalījās mācību priekšmeta programmu izstrādē, bet vēlējās palikt anonīms, piekrita: darbs tiešām iekavējies, un ne tikai pie programmām, bet arī mācību līdzekļiem. Visticamāk, tie tiks klajā laisti vien nākamgad. Iemesls: reforma ir pārāk apjomīga un nevar visu pagūt. Akmens metams ne vien projekta virzītāju, bet arī izdevniecību dārziņā. Iespējams, ka procesu bremzēja arī pārāk lielais iesaistīto ekspertu loks.
Ja programmu izveidē bija iesaistījušies seši cilvēki, tad pie sasniedzamajiem rezultātiem strādāja krietni lielāks pulks. Vienmēr esot jautājums: vai vajadzīga maza grupa ar ātrākiem tempiem vai liela ar lēnākiem? Eksperts (viņam pievienojās vairāki Dienas aptaujātie skolotāji) neslēpa šaubas, ka latiņa uzlikta par augstu, ņemot vērā, ka kopš 2000. gada nekādas ievērojamās pārmaiņas izglītības jomā nav notikušas. Viņu arī uztraucot augstskolu vienaldzība par mācību satura reformu. Teju šķietot, ka profesori dzīvo savā burbulī. Pēc trim gadiem jauno saturu apguvušie vidusskolēni nonāks augstskolās – kā ar viņiem gatavojas strādāt akadēmiskais personāls? It īpaši ar tiem absolventiem, kuri būs apguvuši padziļinātos kursus.
Visiem nevajag
Skolotāji pieļāva, ka radošākajiem un pieredzējušākajiem pedagogiem programmas var arī nebūt vajadzīgas. Vēstures skolotāju biedrības vadītājs Valdis Klišāns domā, ka "skolotājiem reproducētājiem, kādu Latvijā ir daudz, šādi priekšraksti ir nepieciešami", bet inovatīvie, radošie bez tiem noteikti var iztikt. Liepājas 1. Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājs Normunds Dzintars uzskata: ja paraugprogramma ir laba, to var izmantot, ja nav veiksmīga, jāveido pašam. Viņaprāt, jaunā vidusskolas literatūras programma nav īpaši mainījusies un nekādu brīnumu tur neesot. Lielāki iebildumi esot pret pamatskolas latviešu valodas programmu, kurā "vairāk varētu vēlēties sistēmu".
Jēkabpils Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Anita Vītola, kura pirms septiņiem gadiem par savu darbu saņēmusi Atzinības krustu, piekrita kolēģim, uzsverot, ka nav pieņemami tas, kā tiek noārdīts viss iepriekšējais. It īpaši tas attiecoties uz latviešu valodu, kas nu tiks vairāk mācīta kā svešvaloda, par pamatu ņemot darbu ar tekstu. Vītola neslēpa, ka nostrādās šo gadu un ies pensijā. Nākamajā mācību gadā viņai vēl esot "vecās klases", proti, tās, kas mācās pēc pašreizējām programmām. Tas, ka jaunās, kas tapušas "kā pa kalniem un lejām", kavējas, ir liels mīnuss – īpaši tāpēc, ka nav pieejami mācību līdzekļi. "Jā, vidējās izglītības standarts paredz sasniedzamos rezultātus. Bet kā tad bez programmas? Māci, ko gribi?" retoriski vaicā Vītola.
Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja Veronika Dundure šobrīd strādā pie latgaliešu valodas programmas. Viņa uzsvēra: ne pēc tā parauga, kāds ir latviešu valodai, kurā saskatījusi gan nevajadzīgu liekvārdību, gan kļūdas. Par lielāko trūkumu viņa uzskata mācību līdzekļu trūkumu. Tie, kas publiskoti pie programmas, dēvējami vien par uzziņu literatūru.
Zinātniskas kļūdas
Ķīmijas skolotāju asociācijas valdes pārstāvis Mihails Gorskis ir pārliecināts, ka programmas vajadzīgas, it īpaši skolotājiem iesācējiem un tiem, kuriem ķīmija ir viens no mācāmajiem priekšmetiem, – tātad nav speciālisti. Šādu skolotāju nav mazums, sevišķi lauku mazajās skolās. Pieredzējušiem un īsteniem ķīmiķiem tas tiešām neesot būtiskākais. Kā lielāko mīnusu viņš minēja to, ka nav zināms, kas būs jāapgūst skolēniem, kuri 12. klasē izvēlēsies padziļināto kursu: "Iznāk tā, ka sāksim garu ceļojumu, bet kāds būs finišs, nav skaidrs."
Kritiskus vārdus viņš veltīja arī pieejamajai vidusskolas programmai: no tās pazudusi neorganiskā ķīmija. Tā ir svarīga sastāvdaļa, kas ļauj saprast tādus procesus kā, piemēram, stikla ražošana. Arī vielu daudzveidība stipri vienkāršota, līdz ar to "skolēnam neveidojas sistēmiski priekšstati". Un kur tad vēl zinātniskas kļūdas – salikt kopā spirtus un fenolus gan nevajadzēja, tās ir divas dažādas lietas, norādīja Gorskis.
Aisma Orupe
