“Nav labāka darba par pedagoga darbu,” saka “Creakids” pārstāve Daina Kājiņa.
Viņa uzsver, ka to saka arī cilvēki, kuri 30 un 40 gadu vecumā kļūst par pedagogiem vai izvēlas pedagoga profesiju – to rāda pieredze “Creakids”. Septiņu gadu laikā “Creakids” darbavietas, mainot profesiju, izvēlējušies 25 skolotāji – vispirms strādājot par pedagoga palīgu, tad iegūstot pedagoga izglītību.
Pieaugušo un profesionālās izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere apstiprina, ka skolās ir pedagogu trūkums, īpaši eksakto priekšmetu jomā. Lai risinātu problēmu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) domā par izmaiņām pedagogu izglītošanā.
Par situāciju ar topošajiem pedagogiem informē Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Malgožata Raščevska: kopumā šogad 3796 cilvēki studē programās, lai iegūtu skolotāja kvalifikāciju. 36% ir pirmā līmeņa pirmsskolas skolotāja programmās, bakalaura programmā 23% pirmsskolas un sākumskolas topošo pedagogu.
Nepietiekamība ir pamatskolas un vidusskolas priekšmetu skolotāju programmās.
Iemesli, kāpēc skolās trūkst pedagogu
Atalgojums, skolotāja profesijas prestižs ir svarīgi iemesli, kāpēc jaunieši neizvēlas skolotāja profesiju vai pedagogi ar atbilstošu izglītību izvēlas citas darbavietas.
Bieži ir daudz nepamatotu stereotipu par skolotāja darbu.
Trijstūrī - vecāki, skolotāji, bērns - top bērna izaugsme, daudzi vecāki dzīvo savā, senāku laiku emocionālā pieredzē par skolu, kurā nesaskata savu atbildību bērna audzināšanā. Jaunos pedagogus gatavo ar pamatīgām zināšanām, viņi prot ne tikai dot zināšanas, bet arī risināt konfliktus, sadarboties kolektīvā un strādāt ar vecākiem, tas varētu mainīt situāciju.
IZM pamazām risina pedagogu atalgojuma paaugstināšanas jautājumu. Liela loma ir pedagogu profesionālajām organizācijām, kur var runāt par pozitīvo šīs profesijas pusi. Šobrīd nav pozitīva pedagogu darba novērtējuma, vairāk ir negatīvā.
Arī fizikas skolotāja Elīna Neilande uzskata, ka trūkst informācijas par skolotāja profesiju, tikai tie skolēni, kuru vecāki ir saistīti ar pedagoģijas darbu, zina skolotāja profesijas aizkulises.
“Neesmu redzējusi skolotāja profesijas reklamēšanu.”
Pedagogu izglītībā nākotnē daudz labu lietu iecerēts. Jaunais standarts paredz, ka skolotāji turpmāk tiks gatavoti septiņās dažādās jomās. Skolotājs citādi varēs darboties skolā, ņemot vērā tehnoloģiju sniegtās iespējas.
Jaunā tipa skolā ir moderni materiāli, skolotājs var strādāt ar daudziem bērniem vienlaicīgi, redzot katra individuālo progresu. Līdz ar to mainās skolotāja loma mācību iestādē un zināšanu apgūšanas procesā.
Lai risinātu pedagogu trūkuma problēmu izglītības sistēmā, ir nepieciešams labs organizatorisks plāns, kurā jāizprot katras institūcijas atbildība un iesaiste pedagogu atbalsta programmai.
