Ekspertu uzdevums ir pārorientēties uz satura veidošanu no skolēnu skatu punkta un dot viņiem iespēju attīstīt un demonstrēt kompetences, koordinēti lietojot zināšanas, prasmes, un paužot attieksmes. Process nav vienkāršs un ir ilgs, jo pieeja veidot saturu no skolēna pozīcijas ir jauna ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē.
ZINĀŠANAS NOSTIPRINĀT LĪDZ LIETOŠANAS LĪMENIM
Šobrīd projekta ietvaros pārskatām un pilnveidojam esošo mācību saturu un izstrādājam struktūru, kā šo saturu vislabāk pasniegt. Mūsu redzējums – tam jābūt skaidri saprotamam skolotājam, skolas vadītājam, skolēnam, vecākiem un ikvienam, kuru tas varētu interesēt. Veidojot saturu skolēnam, mēs vadāmies pēc loģiskas konstrukcijas: 1) formulējam mērķi; 2) formulējam, ko vēlamies, lai skolēns mācās – kādas ir skolā obligātās apgūstamās prasmes un saturs; 3) definējam sasniedzamos rezultātus jeb prasības satura apguvē; 4) izstrādājam bērnu un jauniešu snieguma vērtēšanas kritērijus. Tas ir viens no ļoti lieliem izaicinājumiem, jo ir būtiski formulēt ne vien saturu, bet arī to, kuri sasniedzamie rezultāti parādīs, ka saturs ir apgūts. Satura eksperti ievēro arī starpdisciplināritātes principu – ir tēmas, kuras skolēnam būs jāapgūst vairākos priekšmetos. Vēl viens svarīgs princips ir pēctecība, kā arī iespēja skaidri izvērtēt katra skolēnam sasniedzamā rezultāta apguvi.
Skola2030 paredzam, ka pamatskolā skolēnam ir jāattīsta pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās – valodu, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras un mākslas, matemātikas un datorzinātņu, dabaszinātņu un inženierzinātņu, kā arī veselības un fiziskās aktivitātes jomās. Tas ir nepieciešamais instrumentārijs, lai viņš varētu apgūt, aprakstīt un skaidrot apkārt eksistējošo pasauli (dabu, cilvēkus, sabiedrību un tehnoloģijas). Vidusskola ir nākamais līmenis, kurā skolēns sev interesējošās prasmes un zināšanas apgūst dziļāk. Tāpat, sākot no pirmsskolas līdz pat skolas beigšanai, bērniem un jauniešiem ir jāattīsta caurviju prasmes – domāšanu un radošumu, digitālo pratību, pašvadību, sadarbību un līdzdalību.
Tam visam pamatā ir arī vērtības un ieradumi. Attiecīgi, izmantojot šos elementus saskaņotā darbībā un konkrētās situācijās, skolēni attīstīs un demonstrēs kompetences. Kompetence ir indivīda spēja kompleksi lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās (OECD Education2030). Ņemot vērā visu iepriekš minēto, mācību satura apguves virsmērķis ir nevis bērna zināšanas, bet spēja šīs zināšanas nostiprināt līdz lietošanas līmenim. Piemēram, skolēns ne tikai zina matemātikas formulas, bet spēj tās lietot arī citos priekšmetos un reālajā dzīvē.
DZIĻĀ MĀCĪŠANĀS
Lai attīstītu un nostiprinātu kompetences, skolēnam ir jāmācās, iedziļinoties procesā. Ar to saprotot, ka: 1) skolotājs izvirza skaidrus, uz dziļāku izpratni/pārnesi vērstus sasniedzamos rezultātus skolēniem; 2) skolotājs piedāvā rūpīgi izraudzītus, jēgpilnus, daudzveidīgus uzdevumus, kas palīdz skolēnam sasniegt rezultātu un sniedz mērķtiecīgu atbalstu; 3) skolēnam ir nodrošināta iespēja saņemt attīstošu atgriezenisko saiti, kas viņam palīdz saprast progresu un nākamos soļus ceļā uz konkrēto mērķi; 4) skolotājs regulāri rosina skolēnus domāt par domāšanu, rosina viņiem uzņemties atbildību par savu mācīšanos. Projekta ietvaros mēs veidojam atbalsta mehānismu skolotājiem, lai viņi šo pieeju varētu integrēt savā ikdienas darbā.
KĀ ATTĪSTĀS OBLIGĀTAIS MĀCĪBU SATURA IETVARS?
Obligāto mācību satura ietvaru veido vīzija par skolēnu un ieradumu (pamatā vērtību, piemēram, atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance) attīstīšana. Satura ietvarā ir arī pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās (valodas, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratne un māksla, matemātika un datorzinātnes, dabaszinātnes un inženierzinātnes, veselība un fiziskā aktivitāte) un caurviju prasmes (domāšana un radošums, digitālā pratība, pašvadība, sadarbība, līdzdalība). Tāpat ietvaru veido starpdisciplināri mācību satura moduļi, piemēram, tekstpratība, kultūras izpratne, veselība un drošība.
Satura veidošanas procesā domājam par to, kā samērīgi mācībās iekļaut tehnoloģijas. Apzināmies, ka šodien skolā ir jāpalielina tehnoloģiju apguves nozīmīgums, saturā atvēlot kopīgu vietu un laiku ne vien digitālās pratības attīstīšanai, bet arī inženierzinātņu pamatiem, projektēšanai, programmvadāmajām ierīcēm, programmēšanai. Cenšamies arī rast labāko risinājumu, kā skolēnam dot iespēju izpausties mākslas daudzpusīgumā.
LIELĀS IDEJAS
Obligātais saturs ir veidots, fokusējoties uz svarīgāko (būtisko, galveno) mācību satura apguvei skolēnam, lai veidotos kompetence kā komplekss skolēna mācīšanās rezultāts ilgākā periodā (vienā izglītības posmā, piemēram, 1.-3., 4-6., 7-9. klase). Pilnveidojot mācību saturu, tas tiek strukturēts, balstoties uz lielajām idejām (angliskais termins – big ideas), ar kuru palīdzību iespējams skaidrot un aprakstīt nozīmīgākās parādības daudzveidīgās cilvēka darbības jomās. Šādu lielo ideju formulēšana palīdzēs skolotājam mācībās uzsvērt kopsakarības un skolēnam, mācoties dažādus priekšmetus, skaidri saprast, ko viņš mācās un kur viņam šīs zināšanas un prasmes noderēs.
Lielās idejas rāda, kā skolēns uztvers apkārtējo pasauli, pabeidzot skolu. Katru lielo ideju veido vairākas mazās idejas un katrai no tām ir piemērots sasniedzamais rezultāts skolēnam. Piemēram, lielā ideja pamatskolā sociālo zinātņu un vēstures jomā ir – “Kādā veidā cilvēki sevi pārvalda?”. Struktūrelements šajā piemērā ir “vara” un rezultātā skolēns spēj pamatot, kāpēc cilvēkiem, kopā dzīvojot, ir nepieciešami likumi un vienošanās par sadzīvošanas noteikumiem. Viņš spēj izvērtēt, kādas sekas rada konkrēta rīcība.
MĀKSLĪGI UZBLĪDIS SATURS UN PĀRSLOGOTS SKOLĒNS
Pārskatot saturu, esošajos dokumentos nereti ir atrodams viens un tas pats saturs dažādos mācību priekšmetos tikai nosaukts citos vārdos. Tāpat ir vieni un tie paši sasniedzamie rezultāti, kas attiecas uz / ir saistīti ar vienu lielo ideju. Tā atklājas problēma – satura pārklāšanās jeb situācija, kad viena joma vislabāko nodomu vadīta “brauc iekšā” citas jomas saturā. Piemēram, matemātikā un dabaszinātnēs 1. un 3. klasei ir temats gandrīz par vienu un to pašu. Tas pats ir 1. klases datorikas programmā – pamatīgs satura bloks pārklājas ar vizuālo mākslu un matemātiku. Tāpēc viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem ir novērst satura dublēšanos un panākt vienošanos starp mācību priekšmetiem par unikālo saturu katram. Šobrīd pie viena galda sēž, piemēram, vēsturnieki un ģeogrāfi un veido sasniedzamos rezultātus katrai lielajai idejai. Tas pats notiek arī jomas ietvaros, piemēram, fizikā un ķīmijā. Eksperti cenšas vienoties par to, kādu viņi vēlas redzēt skolēna rezultātu.
NE TIKAI MĀCĪTIES, BET ARĪ VĒRTĒT DZIĻĀK
Skola2030 mācību satura veidotāji īpašu uzmanību pievērš vērtēšanai. Mūsdienīgas izglītības pamatā ir būtiski ne tikai vērtēt galarezultātā apgūtās zināšanas un prasmes, bet panākt, lai vērtēšana ir ikdienas mācīšanās sastāvdaļa. Skolēnam ir jāsaņem atgriezeniskā saite par savu darbu brīdī, kad sniegumu vēl ir iespējams uzlabot. Tāpat skolēnam ir jābūt skaidriem viņa darba vērtēšanas kritērijiem, lai viņš pats var izvērtēt savu darbu un sekot progresam. Tā bērni un jaunieši savlaicīgi iegūs izpratni par savu sniegumu un varēs to regulāri uzlabot. Jāmainās ir arī vērtēšanas saturam un paņēmieniem – biežāk izmantojot tādas vērtēšanas formas kā darbības novērojumus praksē, lomu spēles, gadījumu izpēti, kur skolēniem jādemonstrē apgūtās prasmes, zināšanas un attieksmes darbībā. Vērtēšanai jāizmanto daudzpusīgi kritēriji un ikdienā jāseko skolēnu prasmju attīstības progresam ilgtermiņā. Tikai tā iespējams novērtēt dziļu izpratni, pārnesi, kompetenci.
Dace Namsone