Viedokļi

«Ķīmiķa darbs ir ļoti krāsains un daudzveidīgs» - uzrunājot skolēnus Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā tiešsaistes sarunu ciklā «Zinātne.Zoomed.In», saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asociētais profesors un Baltijas Biomateriālu ekselences centra zinātniskais grupas vadītājs Kristaps Kļaviņš.

Šajā mācību gadā vidusskolēniem būs cita eksāmenu kārtība, par kuru aizvien ir daudz neskaidrību. To apliecina arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Atvērto durvju dienās 12. klases skolēni (topošie studenti) ir apjukuši par to, kāda līmeņa pārbaudes darbi viņiem būs jākārto, lai varētu iestāties kādā augstskolas studiju programmā.

Kopš 1. septembra Ministru kabineta noteikumi paredz iespēju centralizētos eksāmenus vai to daļas kārtot elektroniski.

Bijušajai projekta Skola2030 vadītājai Velgai Kaksei aiz muguras 50 gadus ilgs darbs, no tiem 38 izglītības laukā: ķīmijas skolotāja, ķīmijas mācību grāmatu autore, kursu vadītāja, dabaszinātņu un visa izglītības satura reformu un jaunas mācību pieejas ieviešanas dalībniece.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku, informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

No šā gada septembra daudzās Latvijas skolās nebūs skolotāju, kas vada mācību stundas, 16. jūnijā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē brīdināja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.

Pedagoga darba diena nesākas līdz ar skolas zvanu un arī nebeidzas līdz ar to, kā vairumam, ar izglītības nozari nesaistītu, cilvēku dažkārt šķiet. Pedagoga darba redzamā daļa ir mācību stunda, ko ir pieredzējis ikviens, kas mācījies skolā un noteikti svaigā atmiņā ir tiešsaistes mācību stundas pandēmijas laikā.

“Nozare kopumā ir atvērta pārmaiņām,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” atzīmēja Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja.

Darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto zinību priekšmetu zināšanām. Tādēļ nozares eksperti aicina  eksakto  priekšmetu eksāmenus – kas līdz šim bija tikai izvēles eksāmeni, vidusskolu beidzot, – turpmāk noteikt kā obligātus. Ideju atbalsta arī Saeimā un sola – ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nerīkosies, likumu mainīs paši.

Skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem būtu daudz vieglāk, ja būtu pieejami plašāki mācību materiāli, lai bērni varētu apgūt jauno kompetencēs balstīto izglītības programmu. Matemātikas privātskolotāja Alise Bukovska intervijā portālam Jauns.lv norādīja, ka daļa skolēnu, īpaši 10. klases audzēkņi, netiek līdzi jaunajai kompetenču izglītības programmai.

1 lapa no 25
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi