Vairākumā Eiropas salīdzināmo valstu šādu absolventu skaita rādītājs pārsniedz 20%, bet augstākais līmenis 2009. gadā bija Somijā, Vācijā, Čehijas Republikā un Zviedrijā šis rādītājs ir no 24% līdz 28%. Ministrija norāda, ka Latvijas augstākās izglītības iestāžu absolventu īpatsvars matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās ir 13% un ir viens no zemākajiem Eiropā.
Igaunijā un Lietuvā eksaktās zinātnes studē attiecīgi 19% un 21%. Latvija ar šādu cilvēkkapitāla struktūru nespēj un arī turpmāk nespēs pietiekami atbalstīt tehnoloģiju attīstību. Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkla sadrumstalotība pazemina augstākās izglītības kvalitāti un samazina augstskolu iespējas kļūt konkurētspējīgākiem starptautiskā līmenī, norādījusi ministrija.
