Salaspils kodolreaktora dzesēšanai reiz izmantotais radioaktīvais ūdens ir noplūdis zemē ilgstošā laika periodā, un joprojām neviens nevar īsti pateikt incidenta patieso apjomu litros.
Taču sūce pa pazemē izvietoto tērauda tvertņu salaiduma šuvju caurumiem atklāta vien tikai šajās dienās. Gadiem ilgi visas valdības ignorēja universitātes brīdinājumus par draudiem. Tikai gada nogalē negribīgi piešķirti 100 tūkstoši eiro pazemes glabātuvju tehniskā stāvokļa apsekošanai.
”Šobrīd situācija ir tāda, ka esam noķēruši pēdējā brīdī to nelabo aiz astes, šobrīd tur nekāds milzu risks veselībai un videi nav radies, jo tas piesārņojum līmenis vēl ir zem pieļaujamās normas desmit reizes, bet nu principā viņam nevajadzētu būt vispār,” stāsta Latvijas Universitātes prorektors Indriķis Muižnieks
Augsnes sākotnējie piesārņojuma mērījumi rāda – Zemē nav jāsprauž radioaktīvā piesārņojuma zīmes, ap reaktoru dzīvojošie cilvēki nav jāevakuē, un ūdeni var turpināt dzert.
”Ūdens ir noplūdis nedaudz no šīs tvertnes, līdz ar to, tā kā tas ir nelielā attālumā, nav nepieciešamības veikt papildus mērījumus kaut kur ārpus reaktora teritorijas. Ūdens ir palicis reaktora teritorijā, tuvu šai tvertnei. Cilvēkiem uztraukties un veikt analīzes speciāli dzeramajos ūdeņos, gruntsūdeņu līmeņos, tas nav nepieciešams,” stāsta LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne
Taču briesmas turpina pastāvēt, – brīdina Latvijas Universitāte. Vislielākā radiācija ir paša reaktora katlā.
”Ja jau tur ir sarūsējušas tās šuves, tad jādomā, ka tur nav nekas labāks. Te ir ļoti, ļoti steidzami jāveic visi tie darbi, lai novērstu iespējami lielākas briesmas,” stāsta profesors Indriķis Muižnieks. Bīstamība arī tajā, ka politiķi ignorējuši lūgumus pat pēc ēkas plaisu aiztaisīšanas. Gaisma spīd cauri, un ēkas sabrukšanu nevar izslēgt.
Šobrīd visreālākais vides radioaktīvā piesārņojuma drauds ir turpat esoša tāda pati otra pazemes tvertne ar tikpat daudz radioaktīvā šķidruma. Arī tā nav pārbaudīta tikpat ilgi, cik saplaisājusī tvertne – kopš reaktora atklāšanas 60. gadā. Pašlaik tiek apsvērta iespēja likt tuvumā esošajam uzņēmumam Knauf pārtraukt ģipšakmens ieguvu. Zemes satricinājumi var vēl vairāk sabojāt sarūsējušās radioaktīvā šķidruma tvertni.
Otrai tādai pārbaudei steidzami vajadzīgi vēl 100 tūkstoši eiro. Bet visa reaktora demontāžai un briesmu novēršanai – 5,5 miljoni eiro. Nākamā gada budžetā tā nav valdības prioritāte. Vides ministrijas darbu sarakstā svarīgums tikai 115. vietā.
