Projekta ietvaros ģeologi iepazīsies ar vienu no dziļākajiem un senākajiem Latvijā iegūstamā dabīgā minerālūdens „Mangaļi” dziļurbumiem, un to salīdzinās ar citu Eiropas valstu pazemes ūdeņiem.
Latvijas dzīļu atklājēju mērķis ir veicināt iedzīvotāju patriotismu un pierādīt, ka, neskatoties uz Latvijas teritorijas nelielajiem izmēriem, varam sacensties ar Eiropas lielākajām valstīm, kā, piemēram, Itāliju, Franciju, Vāciju un citām. Tie veidos kustību „Latvija - minerālūdens lielvalsts”.
Latvija nekad nebūs naftas un zelta ieguves lielvalsts, tomēr viena no mūsu nozīmīgākajām dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi, kas citviet pasaulē ir izsīkstoši vai piesārņoti, uzskata projekta autori Inga Retiķe un Jānis Bikše. „Pateicoties ģeoloģiskajai uzbūvei, mēs varam lepoties ne vien ar labas kvalitātes un kvantitātes dzeramo ūdeni, bet arī ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem,” teikts ģeologu paziņojumā. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopoto informāciju šobrīd kopējie spēkā esošie pazemes ūdeņu krājumi gandrīz 300 pazemes ūdeņu atradnēs ir aptuveni 1,053 milj. m3/d, no tiem saldūdeņi veido 89%, bet ūdeņi ar paaugstinātu mineralizāciju - 11%.
Inga Retiķe, vides zinātniece, viena no projekta iniciatorēm uzsver, ka pazemes ūdeņi ir galvenais dzeramā ūdens resurss Latvijā. „Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie labas kvalitātes ūdens, kuru iespējams lietot teju neierobežoti. Smilšakmeņi, kuros visbiežāk sastopami uzturā izmantojamie pazemes ūdeņi, kalpo par lielisku dabisko filtru un, pateicoties mālaino nogulumu izplatībai, pazemes ūdeņi kopumā ir labi pasargāti arī no virszemes piesārņojuma.”
Šis esot ambiciozs projekts, jo vēlamies lauzt mītus un izaicināt citas valstis, pierādot, ka arī Latvija kādā jomā ir lielvalsts, stāsta Jānis Bikše, ģeologs, viens no projekta iniciatoriem. „Latvijas dzīlēs ir aptuveni 0,5 m3/d uz cilvēku. Latvijas dzīļu atklājēju mērķis ir izglītot sabiedrību, kādas vērtības slēpj mūsu zemes dzīles.”
Projekta iniciatori ir jaunie ģeologi un vides zinātnieki, kas pašlaik studē vai ir pabeiguši studijas Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, un to domubiedri. Projekta ietvaros jaunieši dosies uz Latvijas pilsētām, popularizējot un izglītojot par projektu.
Latvijā kopumā ir ierīkoti vairāk nekā 20 tūkstoši ūdens ieguves urbumu, tomēr Pārtikas un veterinārajā dienestā ir reģistrēti tikai trīs dabīgā minerālūdens ražotāji Latvijā, kas iegūst ūdeni no pazemes artēziskajiem urbumiem. No dzeramajiem ūdeņiem tie atšķiras ar rūpīgu kvalitātes kontroli un ražošanas procesā netiek izmainītas vai uzlabotas ūdeņu dabiskās īpašības. Kā projekta simbols tika izvēlēts dabīgais minerālūdens „Mangaļi”, ņemot vērā ilgās ražošanas tradīcijas un 410 metru dziļurbuma dziļumu.
Latvijas zemes dzīlēs esošie ūdeņi savas īpašības ieguvuši nokrišņu ūdeņiem ilgstoši filtrējoties caur dažādiem nogulumiem, kas galvenokārt nosaka pazemes ūdeņu sastāva atšķirības ģeogrāfiskā mērogā un mainību dažādos dziļumos. Tuvāk zemes virspusei sastopami maz mineralizēti, hidrogēnkarbonātu tipa saldūdeņi, kas veidojušies karbonātiežu un smilšakmeņu klātbūtnē. Hidroģeoloģiskā griezuma vidusdaļā sastopami sulfāta tipa iesāļūdeņi. Tie veidojušies evaporītu, ģipšu, šķīšanas rezultātā, evolucionējot no hidrogēnkarbonātu tipa ūdeņiem. Griezuma lejas daļā sastopami hlorīda tipa ūdeņi, iesāļūdeņi un sāļūdeņi, pie kuriem pieder arī pētāmais dabīgais minerālūdens.
Inga Retiķe, Jānis Bikše