Piektdiena, 09 oktobris 2026 11:12

2026. gada Nobela prēmija ķīmijā

Vakar Nobela prēmija ķīmijā tika piešķirta diviem zinātniekiem – 95 gadus vecajam francūzim Anrī Kaganam un japānim Kenso Soai. Viņu pētījumi palīdzēja atrisināt vienu no pamatproblēmām ķīmijā un pavēra jaunas iespējas zāļu ražošanai.

Taču Anrī Kagana stāsts ir interesants ne tikai viņa zinātnisko sasniegumu dēļ. Tajā ir viss, kas padara cilvēces likteni pārsteidzošu: holokausts, liela zinātne, netaisnība un atzinība, kas bija jāgaida ceturtdaļgadsimtu.

Anrī Boriss Kagans dzimis 1930. gada decembrī netālu no Parīzes, ebreju ģimenē ar poļu izcelsmi. Viņa tēva vārds bija Aleksandrs Kagans, māte – Adelīna Celnikere.

Uzvārds Kagan ir labi zināms imigrantiem no bijušās Krievijas impērijas. Tas ir viens no Austrumeiropas uzvārda Cohen formām, kas cēlies no seno ebreju garīdznieku vārdiem. Kad Franciju okupēja nacisti, Kaganu ģimenei nācās slēpties ar viltus vārdiem ciematā valsts dienvidos. Anrī izdzīvoja karu, ieguva izglītību, absolvēja Sorbonnu un galu galā kļuva par vienu no izcilākajiem savas paaudzes ķīmiķiem. Visā savā zinātniskajā dzīvē viņš ir saskāries ar problēmu, par kuru lielākā daļa cilvēku pat nenojauš.

Paskaties uz savām rokām. Labā un kreisā puse ir viena otras spoguļattēli. Ja tās novieto blakus ar plaukstām uz leju, tās izskatās gandrīz vienādi. Bet mēģini likt vienu virs otras, nepagriežot plaukstu uz augšu. Nekas nestrādās: īkšķi būs dažādās pusēs.

Dabā ir molekulas ar tieši tādām pašām īpašībām. Tās sastāv no tiem pašiem atomiem, bet atšķiras ar savu izvietojumu telpā. Un, lai gan atšķirība šķiet nenozīmīga, cilvēka ķermenim tā var būt fundamentāla. Viena molekulas forma spēj ārstēt slimību, cita – neradot vēlamo efektu vai pat neradot bīstamas blakusparādības. Tāpēc viens no svarīgākajiem mūsdienu ķīmijas uzdevumiem ir iemācīties iegūt tieši vēlamo molekulas formu, nevis nejaušu divu spoguļopciju sajaukumu.

Anrī Kagans bija viens no šīs jomas pionieriem. Jau 1971. gadā viņš izstrādāja svarīgu metodi šādu reakciju kontrolei un vēlāk atklāja efektu, kas izskaidro, kā nelielu vienas molekulāras formas dominanci var ievērojami pastiprināt. Japāņu ķīmiķis Kenso Soai vēlāk atklāja reakcijas, kurās šis pastiprināšanas process sniedz pārsteidzošus rezultātus. Šie pētījumi ne tikai ir mainījuši sarežģītu ķīmisko vielu ražošanas veidu, bet arī pietuvinājuši zinātniekus izpratnei par vienu no dabas noslēpumiem: kāpēc dzīvie organismi dod priekšroku noteiktām molekulu spoguļformām? 2001. gadā Kagans saņēma vienu no prestižākajām starptautiskajām zinātniskajām balvām – Izraēlas Volfa balvu ķīmijā. Viņš to dalīja ar diviem citiem izciliem zinātniekiem – Rjoji Nojori un Beriju Šarplesu.

Tajā pašā gadā Nobela komiteja piešķīra prēmiju ķīmijā par sasniegumiem asimetriskās katalīzes jomā. Noyori un Sharpless saņēma Nobela prēmiju. Bet Kagans ne. Trešais laureāts bija amerikānis Viljams Noulzs.

Daudzi zinātnieki uzskatīja, ka Kagans tika nepelnīti apiets. Francijas zinātnes ministrs pat nosūtīja protestu Nobela fondam, taču lēmums netika mainīts. Tajā laikā Kaganam bija 70 gadi. Viņš jau bija slavens zinātnieks, Francijas Zinātņu akadēmijas loceklis, fundamentālo atklājumu autors. Šķita, ka iespēja saņemt Nobela prēmiju ir zaudēta uz visiem laikiem. Tomēr Kagans turpināja nodarboties ar zinātni. Viņa izstrādātās metodes jau sen ir kļuvušas par mūsdienu ķīmijas pamatu.

Vakar, 2026. gada 7. oktobrī, Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija paziņoja jauno Nobela prēmijas laureātu vārdus. Viens no viņiem bija Anrī Kagans. Secinājums: pat ja tev jau ir 70 gadi un tu vēl neesi sasniedzis to, par ko sapņoji, nezaudē cerību. Tev priekšā ir vēl vismaz 25 gadi.

Mihails Pelliverts

Lasīts 273 reizes
Mihails Gorskis

Projekta vadītājs un zinātniskais redaktors

Mājas lapa: www.kimijas-sk.lv E-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Notikumi 2026. gada Nobela prēmija ķīmijā