Izstādē "Lapas zaļas, dzeltenas un sārtas..." Botāniskā dārza Palmu mājas vestibilā varēs aplūkot, cik dažādu krāsu toņi piemīt augu lapām. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka visi augi ir vienkārši zaļi, tomēr, ieskatoties rūpīgāk, var redzēt, ka lapām ir arī dzeltena un sarkana nokrāsa, pat balti vai brūni triepieni. Izstāde ļaus aizdomāties par pierastā, apkārt redzamā cēloņiem: šūnās esošie pigmenti vai to trūkums piedod katra auga lapai raksturīgu krāsojumu, kas turklāt mainās lapas dzīves laikā un, augam augot dažādos apstākļos. Hlorofili - zaļie pigmenti, un karotinoīdi – dzeltenie pigmenti, ir tie, bez kuriem nebūtu iespējama ne tikai augu, bet arī dzīvnieku un cilvēku eksistence, jo šo pigmentu molekulas uztver Saules gaismas enerģiju, kas tiek pārveidota ķīmiskajā enerģijā un, saistot oglekļa dioksīdu, augā veidojas organiskas vielas, bet vidē izdalās skābeklis.
Tādējādi augi ir obligāti nepieciešami Saules enerģijas saistīšanai un enerģijas apritei dabā, kā arī dzīvībai nepieciešamā skābekļa daudzuma uzturēšanai ap Zemi esošajā atmosfērā. Savukārt sarkanie pigmenti – antociāni, uztverto gaismas enerģiju šūnā pārvērš siltumā. Interesanti, ka pigmenti uztver tikai daļu no redzamās gaismas, bet pārējo atstaro, un tieši šo atstaroto uztver mūsu acis: hlorofili atstaro zaļo un dzelteno gaismu, tādēļ mēs lapas redzam augam raksturīgā zaļā krāsā, karotinoīdi atstaro dzelteno un sarkano gaismu, tādēļ lapām redzami dzelteni toņi, bet antociāni atstaro sarkano, zilo un violeto gaismu kā rezultātā ieraugām sarkanas, violeti sarkanas, brūni violetas u.c. krāsu toņu lapas.
Izstāde būs apskatāma no 19. februāra līdz 23. martam.
Šajā laikā Acāliju mājā krāšņi zied acālijas, tāpat jauna sezona ir sākusies arī Tropu tauriņu mājā. Pavasarī te apskatāmi zilie morfīdi, pūčtauriņi, dažādu sugu dižtauriņi un citi eksotiskie lidoņi.
