Pirms diskusijas ar prezentāciju uzstājās Valsts Izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks un Skola 2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa, iepazīstinot klātesos ar izstrādāto modeli un pieeju vispārējās vidējas izglītības sistēmas reformēšanai. Paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī 10. klašu skolēniem. Galvenais mērķis – no vispusīgas mācību priekšmetu apguves nonākt pie padziļinātas priekšmetu apguves skolēnam interesējošā virzienā.
Diskusijā ar uzņēmējiem tika iezīmēti arī galvenie izaicinājumi, kas kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju, sadarbojoties ar pašvaldībām un skolām, ir jārisina. Pirmkārt, skolotāju trūkums, jo īpaši datorikas un fizikas. Otrkārt, skolotāju sagatavotība – šajā jomā tiek gaidīta partnerība no industriju puses. Treškārt, ir nepieciešamība pēc atbalsta skolām mērķtiecīgu specializāciju izveidē un attīstībā, plānojot vispārējās vidējās izglītības pieejamību administratīvajās vienībās.
Klātesošie uzņēmēji un izglītības jomas profesionāļi diskutēja par to, ka, saglabājot pieeju, ka nauda seko skolēnam, skolai būs jāspēj nodrošināt tādu saturu, lai konkurētu ar savu piedāvājumu par katru izglītojamo. Visi bija vienisprātis, ka esošā sistēma ir novecojusi un mūsdienām neatbilstoša. Tāpat būtiski mainīt pieeju mācībām, jo pašreiz nespējam pilnībā nodrošināt starptautiskiem standartiem atbilstošu un pielīdzināmu modeli, par piemēru minot Lielbritāniju, kas savukārt nozīmē, ka Latvijas vidusskolu absolventiem var rasties problēmas uzsākt studijas ārvalstīs.
“Skolēniem jāsaņem mūsdienu prasībām un nākotnes vajadzībām atbilstošu izglītību, kas ir atzīta starptautiski un pielāgota mainīgajai pasaulei,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis, “pašreiz sistēma ir novecojusi, neļauj pietiekami attīstīt katra individuālos talantus, kā arī ne vienmēr nodrošina konkurētspēju globālā līmenī. Tāpat arī skolām jāsāk konkurēt savā starpā, lai jaunieši vēlētos mācīties, jo tikai tā varam celt kvalitāti un veicināt izaugsmi. Tas ir kritiski svarīgi valsts ekonomikas attīstībai, lai būtu jauni, gudri un uzņēmīgi cilvēki, kuri ir gatavi dibināt uzņēmumus un būt vērtīgi un pieprasīti gan vietējā, gan starptautiskā darba tirgū.”
Atšķirībā no spēkā esošā standarta, plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti būs kompleksi, ietverot zināšanas, izpratni, prasmes, vērtībās balstītus ieradumus un caurviju prasmes, un formulēti septiņās mācību jomās. Tas ļaus samazināt mācību satura sadrumstalotību, mācību procesā veltīt atbilstošu laiku un vērību dzīvei nepieciešamo vispārīgo prasmju, tai skaitā kritiskās domāšanas, problēmrisināšanas, sadarbības un citu prasmju un ieradumu attīstībai, kā arī sekmēs sadarbību starp dažādu mācību priekšmetu skolotājiem. Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomās tiks veidoti trīs mācību satura apguves līmeņos.
