Ķīmijas tehnologs Karls Blahers (1867.-1939., 60. att.) risināja siltumtehnikas problēmas. Atzinību ieguva viņa iekārtas siltumtehnikas procesu modelēšanai. Viņš izstrādāja arī veiksmīgu kurināmo vielu klasifikāciju.

bilde

Mārtiņa Prīmaņa doktora disertācija „Pētījumi par Kurzemes Meldzeres rajona brūnoglēm” (1936) noderēja par ierosinājumu brūnogļu praktiskai izmantošanai. Sākoties Otrajam pasaules karam 1940. gadā, radās grūtības akmeņogļu importā. Tad Nīgrandes „Strēļos” sāka brūnogļu ieguvi, kuras izmantoja Brocēnu cementa fabrikā.

Šķiedrvielu balināšanas un krāsošanas jautājumus risināja Jūlijs Auškāps, ar savu pieredzi sekmējot Latvijas tekstilrūpniecības attīstību. Viņš pētīja krāsojumu izturību un ir izpētījis 79 krāsvielu absorbcijas spektrus. Pēteris Krūmiņš detalizēti izpētīja finiera līmēšanas procesu un devis vērtīgus ierosinājumus finiera ražošanas uzlabošanai.

Dažādus silikātu tehnoloģijas jautājumus un arī Latvijas derīgos izrakteņus pētīja Eižens Rozenšteins. Ar Kultūras fonda atbalstu divdesmitajos gados E. Rozenšteins apzināja saldūdens kaļķiežu krājumus un to tehnoloģisko noderību. Viņš ieteica stipri saistījušos saldūdens kaļķiežus (šūnakmeni) izmantot pieminekļiem un māju fasādēm, bet mēreni saistījušos (baltkaļķus) stikla un papīra rūpniecībā un gulsnētā krīta ieguvei.

E. Rozenšteina pētījumi pierādīja, ka Kurzemes cehšteina kaļķakmens ir daudz vērtīgāka izejviela portlandcementa ražošanai nekā irdenie saldūdens kaļķieži. Tā rezultātā Rīgas portlandcementa fabrika 1929. gadā sāka izmantot Cieceres kaļķakmens atradni. Cieceres kaļķakmens atradne atrodas nepilnus 10 kilometrus no Brocēniem. 1938. gadā Brocēnos sāka darbu jaunuzcelta portlandcementa fabrika „A/s Brocēnu cementa fabrika”.

E. Rozenšteins plaši pētīja arī Latvijas mālus. Viņš konstatēja, ka no dažiem Latvijas māliem var iegūt augstvērtīgus klinkera ķieģeļus. E. Rozenšteina pētījumus par Latvijas māliem turpināja Jūlijs Eiduks. Viņš noskaidroja Latvijas mālu piemērotību bruģu klinkera ražošanai. Viņš pētījis arī smilšu noderību silikātrūpniecībai. J. Eiduks noskaidroja dažādu saldūdens kaļķu izmantošanas iespējas būvkaļķu ražošanai un izpētīja būvkaļķu īpašības.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.6.6. Ķīmijas tehnoloģija