Ķīmijas fakultātes darbinieki, kas strādāja sintētiskās organiskās ķīmijas jomā, lielu vērību pievērsa jauniegūto savienojumu izmantošanai analītiskajā ķīmijā un guva vērā ņemamus rezultātus. Tas arī saprotami, jo laikā no 1919. līdz 1934. gadam profesors
V. Fišers pārzināja gan organiskās, gan analītiskās ķīmijas katedras un laboratorijas.

No šādiem sasniegumiem jāmin iepriekš pieminētā nitroindandiona izmantošana amīnu noteikšanai. V. Fišers kopā ar Arvīdu Šmitu (1894.-1968., 58. att.) izstrādāja metodi vienvērtīgo alkoholu noteikšanai.

bilde

Augusts Ķešāns prof. V. Fišera vadībā izpētīja fosforskābes atdalīšanas iespējas, to izgulsnējot ar bismutilnitrātu (BiONO3). Pētījumu rezultātus A. Ķešāns apkopoja savā doktora disertācijā, ko sekmīgi aizstāvēja 1929. gadā.

Lielu ieguldījumu analītiskajā ķīmijā devis Edvīns Iegrīve (1878.-1944., 59. att.), kas pievērsās organisko vielu, galvenokārt krāsvielu, izmantošanai par selektīviem augstvērtīgiem reaģentiem, lai pierādītu nelielus neorganisko jonu daudzumus.

Šāda tipa reakcijas ir pieskaitāmas pusmikroanalīzes metodēm. Dažreiz tās sauc arī par pilienu analīzes metodēm. Iegrīve izstrādāja metodes astoņu katjonu (Al3+, Co2+, Mg2+, Cd2+, Sn2+, Sn4+, Sb5+, Zn2+) un sešu anjonu (WO42-, SO32-, NO3-, NO2-, F-, SiO32-), kā arī gāzu SO2, NO2, Cl2 noteikšanai un 24 organisko vielu noteikšanai.

Tā piemēram, Al3+ pierādīšanai viņš ieteica eriohromcianīnu R, bet WO42- pierādīšanai – rodamīnu B.

bilde

Alfrēds Ieviņš pētīja kalcija noteikšanas metodes un konstatēja, ka ātrākā, ērtākā un precīzākā metode ir kalcija noteikšana oksalāta veidā.

Voldemārs Štāls pievērsās borskābes (H3BO3) liesmas reakcijai. Viņš konstruēja aparatūru ar kuru varēja noteikt pat 0,0022 mg borskābes. Tas bija divas reizes precīzāks rezultāts nekā ar citām tā laika metodēm iegūtie.

Alfrēds Tauriņš izstrādāja jaunu paņēmienu vara, kadmija, niķeļa un kobalta noteikšanai komplekso savienojumu [Me(NH3)n][HgI3]2 veidā.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.6.4. Analītiskā ķīmija