Apskatot čuguna un tērauda ražošanu, jāatzīmē divu Kurzemes hercoga Jēkaba dzelzs manufaktūru vietas, kur XIX gs. otrajā pusē atsāka ražot un apstrādāt melno metālu. Tās ir Rendas Delzsāmuri un Kabiles Upesmuiža.

Rendas Dzelzsāmuros dzelzs manufaktūra darbojās kopš 1860. gada. Tā ražoja čugunu, dzelzi un tēraudu, galvenokārt gan pārstrādājot dzelzs un tērauda lūžņus.

1887. gadā šajā manufaktūrā strādāja trīs cilvēki un saražoja 115 birkavu (18,8 t) čuguna un 300 birkavu (49,1 t) dzelzs izstrādājumu. Dzelzs izstrādājumu vērtība bija 6000 rubļu. 1912. gada manufaktūrā ražoja preces par 7000 rubļiem.

Kabiles Upesmuižās dzelzs manufaktūra pastāvēja kopš 1850. gada . 1885. gadā ražots ap 50 t dzelzs un tā izstrādājumu.

Neilgu laiku dzelzs manufaktūra darbojusies Rozēnu Dzelzsāmuros. Tie atrodas Salacas pietekas Krogupītes krastos. Tur darbojies čuguna ceplis, kas no purva rūdas un dzelzs lūžņiem ražojis čugunu un dzelzi.

Tēraudu 19. gs. otrajā pusē ražoja galvenokārt Rīgā un Liepājā. 1898. gadā Rīgas vagonu un mašīnbūves fabrikā «Fēnikss» uzbūvēja martena krāsni ar 12 t ietilpību, kas ražoja tēraudu. Vēlāk tai pievienoja vēl trīs jaunas krāsnis. Liepājas fabrikā «Bekers un Ko» 1884. gadā strādāja 12 pudliņu (pudlingu) krāsnis, kas pārstrādāja čugunu kaļamā dzelzī. 1891. gadā šajā fabrikā uzbūvēja divas martena krāsnis, kurās tēraudu ieguva no metāla lūžņiem. 1901. gadā fabrika saražoja 31000 t, bet 1914. gadā – 46000 t tērauda.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.1.6. Čuguns un tērauds