Pēc kara darbību atjaunoja Vilhelma Hjordta krāsu fabrika Torņakalnā Jelgavas iela 63, Johana Koha fabrika Zasulaukā Krūzes ielā 3a un Eduarda Rozīša Lāčplēšu ielā 52/54. Pēdējā bez parastā krāsu sortimenta ražoja arī krāsas teātra dekorācijām. 1925. gadā darbību atsāka arī anilīna krāsu fabrika "Leopolds Kasels un Ko". Tomēr šī fabrika 30. gadu krīzes laikā bankrotēja un to slēdza.

Par lielāko laku un krāsu un citu ķīmisko produktu ražošanas uzņēmumu izvērtas Mārtiņa Kalniņa (1893-1986) fabrika. 1921. gada M. Kalniņš saņēmis no Latvijas bankas 10 000 latu aizdevumu, noīrēja telpas Mazajā Nometņu ielā 19. Ražoja sausās krāsas, vēlāk eļļas un emaljas krāsas, kā arī dzeramo sodu (NaHCO3) un ēteriskās eļļas. Ražošanai paplašinoties, telpas Nometņu ielā kļuva par šaurām. 1923. gadā M. Kalniņš nopirka kara laikā nodegušo pirti Mūkusalas ielā 2. Uz plašajām telpām pārvācās viss uzņēmums. Tas turpināja attīstīties un plaukt. Jau 1924. gadā M. Kalniņš atmaksāja bankas aizdevumu.

1929. gadā fabrika līdztekus krāsām (110 tonnas), sodai (1050 tonnas), dzeramai sodai (600 tonnas), glaubersālij (360 tonnas) ražoja arī oriģinālo mazgāšanas līdzekli "Nitra" (1 miljonu pakešu gadā) un rūgto sāli (MgSO4 • 7H2O). Sakumā uzņēmums saucās "Mārtiņa Kalniņa" ķīmiskā fabrika, vēlāk "Nitra", bet no 1951. gada – Rīgas laku un krāsu fabrika.

Trīsdesmito gadu sākumā augošajam uzņēmumam telpas Mūkusalas ielā arī bija kļuvušas par šaurām. 1936. gadā rūpnīca pārvācās uz daudz plašākām telpām Daugavgrīvas ielā 63/65, kādreizējā "Leopolds Kasels un Ko" anilīna un krāsu fabrikā. Tika izveidotas plašas ražošanas telpas, noliktavas, kantoris, laboratorijas telpas, ēdamtelpas strādniekiem. 1936. gadā fabrika ražoja jau 1475 tonnas krāsas (1929. gadā – 110 tonnas).

M. kalniņa vadībā laboratorija efektīvi strādāja pie jaunu ražojumu izveides. Noskaidroja iespējas izmantot vietējos okerus krāsu ražošanai, izstrādāja veļas mazgāšanas līdzekli "Nitra".

Rūpnīcā izstrādāja oriģinālas tehnoloģijas vairāku krāsu iegūšanai: hroma krāsu, "Parīzes zilās" krāsas, brūnās riekstu beices. Radīja jaunus attaukošanas līdzekļus "Trifosils" un "Robots", kas bija paredzēti pienotavām un mājsaimniecībai. Izstrādāja tehnoloģiju stabilu bitumena emulsiju un preparāta "Pirolīna" iegūšanai, kas samazina betona ūdens caurlaidību. Krāsas "Svea" bija lietojamas gan sienu, gan jumtu krāsošanai. Oriģināls koksnes aizsardzības līdzeklis bija "Dipons".

1940. gadā laku un krāsu ražošanas uzņēmumus nacionalizēja. V. Hjortda krāsu fabriku nosauca par "Zasulauka trieciennieku". M. Kalniņs sākumā palika "Nitras" direktora amatā, bet 1941. gada 17. aprīlī viņu no amata atbrīvoja un 7. maijā apcietināja un izsūtīja uz Kazahiju [2.13.].

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.4.27. Lakas un krāsas