Lielākās ziepju fabrikas apskatāmajā periodā bija Rīgā. No tādām jāmin H. A. Brīgera (Brieger) fabrika Stabu ielā 10, Antona Rimeika fabrika "Mētra", Lāčuplēšu ielā 30, L. Spodras fabrika, Oskara Mielenca fabrika Ausekļa ielā 16 un A. Tomberga fabrika Miera ielā 28. Latvijā 1935. gadā saražoja 2930 tonnu ziepju.

Uzņēmumi nebija specializēti: tie ražoja daudzveidīgu produkciju arī smaržas, odekolonus, krēmus, pastas pūderus un zobu pulveri.

Sasmalcinātu smaržīgu dabas produktus pārtvaicējot ar ūdens tvaiku, ieguva ar ēteriskām eļļām piesātinātus ūdens šķīdumus, kurus sauca par aromātiskajiem ūdeņiem. Tos lietoja tiklab parfimērijā, kā arī dziedniecībā. Pārtvaicējot ar iespējami mazāku ūdens daudzumu un koncentrējot destilātus, ieguva augu ēteriskās eļļas. No vijolīšu, rožu, jasmīnu un rezēdu ziediem ēteriskās eļļas izvilka ar penolēteri. Iztvaicējot šķīdinātāju, ieguva t.s. konkrētās eļļas (fr. esences concrétes) no kurām ar spirtu izvilka ziedu ekstraktus. Uz plānas tauku kārtiņas, uzberot arvien jaunus un jaunus ziedus, tauku kārtiņu piesātināja ar ziedu smaržu, iegūstot pomādi [2.12.].

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.4.23. Ziepes, kosmētika un parfimērija