Koksnes sausās pārtvaices fabrika Koknesē, kas darbu biju uzsākusi 1898. gadā ražoja metilspirtu jeb koka spirtu (CH3OH), etiķskābi (CH3COOH) un acetonu (CH3COCH3). Par izejmateriālu lietoja lapu koksni. No egļu koksnes etiķskābes u koka spirta iznākums bija divreiz mazāks. Līdzīgu produkciju deva arī Rīga ķīmiskā fabrika Brīvības gatvē 32.

Terpentīnu, kura galvenā sastāvdaļa ir pinēns (C10H16), ieguva galvenokārt no skuju koku celmiem. Celmus pēc nociršanas vismaz vienu gadu atstāja, lai uzkrātos sveķi (15-30%). Pārtvaicējot 1 m3 celmu ieguva 6 – 8 litrus terpentīna un 0,35 m3 kokogļu. Terpentīnu pārtvaicēja trīs frakcijās: pirmā gaistošākā ar viršanas temperatūru 150-170°C, vidējā ar viršanas temperatūru 170-200°C un augstākā ar viršanas temperatūru 200-240°C. Pirmās divas frakcijas izmantoja par šķīdinātājiem. Augstākā frakcija saturēja 65% trešējos un 9% otrējos alkoholus, no kuriem 7-8% bija esteru veidā. Šo frakciju izmantoja kā spēcīgu antiseptiku vielu.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.4.22. Metilspirts, etiķskābe, acetons un terpentīns