Saplāksnis jeb līmētais finieris sastāv no salīmētām lobīta finiera loksnēm. Finieri ar vidēju ūdens izturību līmēja ar kazeīna līmēm, bet ar paaugstinātu ūdens izturību ar fenolformaldehīda līmēm.

Pēc kara būvinženieris Alberts Bruners (1893 - 1979) 1923. gadā Rīgā, Bauskas ielā 59 nodibināja un vadīja finiera fabriku "Furniers". 1929. gadā Darbību uzsāka "Lignums". Bolderājā 1930. gadā saplāksni un galdnieku plates sāka ražot arī sērkociņu fabrika "Vulkāns" Kuldīgā. Rīgā vēl darbojās "Latvijas bērzs", Ganību dambī 30a, Latfin, Daugavas ielā 23a un "Progress" Ganību dambī 31.

1935. gadā Latvijā ražoja 75 tūkstošus m3 finiera. Lielāko daļu produkcijas eksportēja uz Lielbritāniju un Vāciju. 1931. gadā Latvija pēc saplākšņa eksportētā apjoma bija 3. vietā pasaulē aiz Somijas un PSRS. 1938. gadā tikai 7% no saražotā saplākšņa pārdeva Latvijā.

Cieši saistīts ar Latvijas finierrūpniecību bija LU Ķīmijas fakultātes privātdocents Pēteris Krūmiņš (1898 - 1964). Pētīja saplākšņu rūpniecības problēmas, līmējumu izturību. Atzīmējams viņa darbs "Untersuch über Furnierverleimung mit Casein und Albumin".