1929. gadā lielākie papīra ražošanas uzņēmumi Latvijā bija Baltijas celulozes un papīra fabrika Slokā ar 675 strādniekiem, Līgatnes papīra fabrika ar 459 strādniekiem, Staiceles papīra fabrika ar 253 strādniekiem, J. Mīlmaņa papīra fabrika Jaunciemā pie Ķīšezera ar 196 strādniekiem un Ed. Brūnsa un biedru Juglas papīra fabrika.

Pie mazākiem uzņēmumiem pieskaita papīra fabrikas Jaunolainē ar 56 strādniekiem, Trepē ar 66 strādniekiem, J, Kalpāna kartonāžas fabriku Rīgā Stabu ielā 34 ar 167 strādniekiem, G. Linderberga fabriku Aizputē, 15. maija ielā ar 53 strādniekiem. Neliela papīrfabrika darbojusies arī Litenē.

Pavisam papīrrūpniecības nozarē 1929. gadā strādāja 10 uzņēmumi, kas nodarbināja 2478 cilvēkus, bet 1935. gadā 9 uzņēmumi, kas nodarbināja 2148 cilvēkus.

Līgatnes papīrfabrika ražoja augstas kvalitātes papīru.

Bez rakstāmpapīra, iespiedpapīra un greznuma papīra izlaida arī kartonu, elektroizolācijas papīru, kondensatoru un čaulīšu papīru, banku čeku papīra, fotopapīru, filtrpapīru un dzēšlapu papīru.

1930. gadā Latvijas papīrfabrikas izlaida 24 574 tonnas papīra, bet 1935. gadā – 27 447 tonnas. No ražotā papīra daudzuma 1935. gadā uz ārzemēm eksportēja 9752 tonnas [2.12.].