Drenu cauruļu ražošana sadalījās samērā vienmērīgi pa visu Latviju. 1939. gadā Vidzemē saražoja 5558 tūkstošus, Kurzemē – 2963 tūkstošus, Zemgalē – 2115 tūkstošus un Latgalē 2028 tūkstošus drenu cauruļu. Visvairāk drenu caurules ražoja Cēsu apriņķī – 2230 tūkstošus, kas ir 17,6% no visām Latvijā saražotajam drenu caurulēm.

Jumta kārniņi ražoti Vidzemē un Zemgalē 1939. gadā attiecīgi 230 tūkstoši un 6 tūkstoši. Lielākās ražotnes bijušas Valmieras apriņķī, kur 1939. gadā saražoja 200 tūkstošus kārniņu, kas ir 84,7% no visiem Latvijā saražotajiem kārniņiem.

Krāsns podiņus 1939. gadā ražoja tikai mazajās ķieģeļnīcās. Vidzemē saražoti 100 tūkstoši podiņu, Zemgalē – 4 tūkstoši un Latgalē – 50 tūkstoši. Lielākās krāsns podiņu ražotnes bijušas Cēsu apriņķī, kur 1939. gadā saražoti 55tūktošus podiņu, kas ir 35,7% no valsts saražotajiem podiņiem.

Ar augstu kvalitāti izcēlās Bēma (Boehm) fabrikas Rīgā Krišjāņa Barona ielā 86 ražotie, balti glazētie krāsns podiņu. To izgatavošanai izmantoja Salaspils rajona pelēko un zaļo devona mālu [2.11.].

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.4.14. Drenu caurules, kārniņi, krāsns podiņi