Pirmā Pasaules kara laikā ķieģeļnīcas stipri cieta. Ķieģeļu ražošana atsākās 1920. gadā. Taču tiem laikiem piemērotākās loka (Hofmaņa) krāsnis sāka darbināt tiksi 1922. gadā.

Straujais celtniecības uzplaukums pēc agrārreformas neveicināja ķieģeļrūpniecības atjaunošanu, jo valsts deva jaunsaimniekiem un kara izpostītām saimniecībām lētus būvkokus. Tā Jelgavas un Kalnciema rajonā līdz 1929. gadam tikai 10 uzņēmumi 17 vietās saveda kārtībā cepļus ar ražotspēju 60 – 70 miljoni ķieģeļu gadā. Tas bija apmēram 1/3 no pirmskara ražotspējas. Arī 30. gadu sākumā ekonomiskā krīze neveicināja ķieģeļrūpniecības attīstību un tā rezultātā 30. gadu beigās vēl nebija sasniegts māla ķieģeļu ražošanas pirmskara līmenis. Pirmskara līmeņa sasniegšanai kavēja arī tas, ka 1932. gadā Latvijā sāka ražot silikātķieģeļus.

Lielāko daļu ķieģeļu ražoja Lielupes baseina ķieģeļrūpnīcās (1936. gadā ap 78%). Lielākā šeit bija A/s "Ķieģelis un kūdra", kurai piederēja ķieģeļrūpnīcas Kalnciema pagastā "Kaigos" un Teteles (Cenas) pagastā. Tā ražoja ap 8,2 miljonus ķieģeļu gadā.

Otrs lielākais ražotājs (6,8 miljoni ķieģeļu gadā) bija uzņēmumu apvienība, kas sastāvēja no A/s "Slikāts" Kalnciema pagastā "Purmaļos" un komandītsabiedrība "A. Tailors un B. Bružs" Valgundes pagastā "Mazgrašos". Šīs fabrikas atradās viena otrai iepretī Lielupes labā un kreisā krastā un sadarbojās. Komandītsabiedrības (līgumbiedrība, kurā daži dalībnieki piedalās un atbild ar visu savu mantu, bet pārējie tikai ar līgumā paredzēto summu) "A Tailors un B. Bružs" īpašnieks bija angļu ķieģeļrūpnieks, bet Boriss Bružs (1897-1987) Latvijas Universitātes docents.

J. Eiduks ķieģeļnīcas ir iedalījis mazajās un lielajās. Mazajās ķieģeļnīcās ķieģeļus apdedzināja vienkāršās lauku krāsnīs vai pat sārtos. Lielajās ķieģeļnīcās lietoja tiem laikiem modernas krāsnis (Hofmaņa, Kaseles u.c.). 1939. gadā Latvijā darbojās 210 mazās ķieģeļnīcas un 34 lielās ķieģeļnīcas. Mazās ķieģeļnīcas visvairāk bija Vidzemē 88 (43%), bet lielās – Zemgalē 18 (53%). 1939. gadā Latvijas ķieģeļnīcās strādāja 3535 cilvēki, no tiem mazajās – 753, bet lielajās – 2782. No saražotajiem ķieģeļiem (142 miljoni gabalu) mazās ražoja 11,4%, lielās 88,6%.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.4.13. Māla ķieģeļi