Rīgas otrajā gāzes fabrikā, kuru uzbūvēja 1874. gadā Rīgā, Matīsa ielā pie dzelzceļa, un Liepājas gāzes fabrikā Gārdenē, kuru uzcēla 1883. gadā, deggāzi ieguva akmeņogļu sausās pārtvaices ceļā, karsējot 1000 – 1300°C temperatūrā. No 100 kg ogļu ieguva ap 37m3 deggāzes ar sildspēju 3500 – 4000 kcal/m3.

Rīgas gāzes fabrikā 1. Pasaules kara laikā sāka trūkt ogles. 1919. gadā stāvoklis kļuva kritisks. Par to gāzes fabrikas direktors Maksis Rozenkrancs rakstīja: "1919. gada maijā pēdējās ogles bija iztērētas". Ja 1919. gada sākumā Rīgu apgaismoja 2362 gāzes laternas, tad 1920. gadā neviena, bet 1921. gadā – tikai 151.

Dabasgāzes ieguvei akmeņogles karsēja bez gaisa piekļuves 1000 – 1300°C temperatūrā īpašās krāsnīs – hermētiski noslēgtās kamerās jeb retortēs. Pēc gaistošo vielu atdalīšanas, ko izmantoja kā deggāzi, kartās ogles jeb koksu atdzesēja ar ūdeni. Koksu izmantoja kā vērtīgu īsliesmu kurināmo ar augstu siltumspēju. Gāzi komplicētā kondensācijas – skalošanas procesā attīrīja no dažādiem kaitīgo vielu piemaisījumiem. Kā blakus produktus bez koksa ieguva amonjaku (NH3), benzolu (C6H6) un akmeņogļu darvu. No akmeņogļu darvas savukārt izdalīja dažādas eļļas, naftalīnu (C10H8), ciānu [(CN)2] un dzelteno asinssāli (K4[Fe(CN)6]). Gāzi uzkrāja gāzes rezervuāros, kuros ūdenī peldošie zvanveida kupoli radīja spiedienu, novadot gāzi caurulēs.

Trīsdesmito gadu otrajā pusē fabriku modernizēja. Nolietoto horizontālo retortu vietā uzstādīja modernās vertikālās krāsnis. 1935. gadā ierīkoja firmas "Lurgi" iekārtu benzola iegūšanai. Tā darbojās ar aktīvās ogles metodi. Benzolu maisījumā ar spirtu izmantoja kā degvielu smagajām automašīnām. 1939. gadā uzstādīja Čehoslovākijas Škodas firmas ogļu smalcināšanas dzirnavas, kas ļāva efektīvāk izmantot mazvērtīgākas ogles. Gāzi lietoja gan ielu apgaismošanai, gan mājsaimniecībai, gan rūpniecībai.

Liepājas gāzes fabrikā 1920. gadā nomainīja vecās horizontālās retortes. Uzbūvēja divas modernas vertikālās kausēšanas krāsnis, kas darbojās visu pastāvēšanas laiku – līdz pat 1964. gadam [2.9].

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.4.3. Deggāze un tās ražošanas blakusprodukti