Rīgas superfosfāta fabriku Mīlgrāvī, kuras iekārtas 1915. gadā izveda uz Krieviju, bet ēkas Pasaules kara laikā izpostīja, atjaunot sāka 1925. gadā. Pirītu ( FeS2) sērskābes ražošanai ieveda no Zviedrijas, fosforītus [Ca3(PO4)2] – no Marokas. 1933. gadā superfosfāta ražošanai sāka izmantot arī apatītu [Ca4(PO4)3F], ko ieveda no Padomju Savienības Kolas pussalas.

Vienkāršo superfosfātu ieguva no fosforītiem vai apatītiem, tos rūpīgi samaļot un apstrādājot ar sērskābi.

Ca3(PO4)2 + 2H2SO4 → Ca(H2PO4)2 + 2CaSO4

Vienkāršais superfosfāts [Ca(H2PO4)2 • nH2O + 2CaSO4] kā balastu saturēja kalcija sulfātu. Nelielos daudzumos saražoja arī dubultsuperfosfātu jeb divkāršo superfosfātu [Ca(H2PO4)2 • H2O]. To ieguva reakcijā:

Ca3(PO4)2 + 4H3PO4 + 3H2O → 3[Ca(H2PO4)2 • H2O]

1927. gadā Rīgas superfosfāta fabrika ražoja 34 tūkstošus tonnu, bet 1938. gadā – 115 tūkstošus tonnu superfosfāta. To izlaida iesaiņotu papīra maisos pa 100 kg. Ar savu produkciju fabrika apgādāja arī Lietuvu un Igauniju.

Otrā Pasaules kara laikā uz Vāciju izveda svina kameras, kas bija nepieciešamas sērskābes ražošanai un daļu iekārtas [2.9.]