17. un 18. gadsimta Rīga vairakkārt bija no universitātes atteikusies. 19. gadsimta vidū Rīgas pilsoņi secināja, ka Rīgai nepieciešama sava tehniskā un tirdzniecības skola. Darbs pie šādas skolas izveidošanas sākās 1857. gadā un 1862. gada 14. oktobrī (2. oktobrī pēc vecā stila) šāda skola sāka darbu. Tā bija veidota pēc Cīrihes Politehnikuma parauga un tāpēc tika nosaukta par Rīgas Politehnikumu. Sīkākas ziņas par Rīgas Politehnikuma izveidošanu atrodamas brošūrā [2.5].

Pirmais mācību gads bija jāsāk ar zināmu vilcināšanos. Izrādījās, ka Rīgas vidējās mācību iestādes dod izteikti humanitāru izglītību un tā rezultātā šo skolu absolventi nav spējīgi studēt Rīgas Politehnikumā. Tāpēc 1862. gada rudenī 15 nākamie studenti sāka mācības sagatavošanās kursos, kur tiem mācīja elementāro matemātiku, zooloģiju un botāniku, fiziku un elementāro mehāniku, zīmēšanu un rasēšanu. Studijas sākās tikai 1863. gada rudenī. Studentiem bija iespējams apgūt 4 programmas: inženieru, ķīmijas, lauksaimniecības un fabrikantu. Tā kā studentu skaits bija neliels, tad nodarbības notika 2 plūsmās – vienā mācījās inženieri, bet otrā bija apvienoti lauksaimnieki, divi ķīmiķi un fabrikants.

ATTELS

19. att. Ernsts Nauks (Ernst Nauck)
1819.14.II 1875.26.I
Kvenštete (Vācija) Rīgā

 

1863./64. mācību gadā Vispārīgās ķīmijas kursu studentiem lasīja Politehnikuma direktors Ernsts Nauks (19. att.), kas mācīja arī fiziku. Nodarbības notika tā sauktajā Kaula namā (20. att.), kas atradās Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī - vietā, kur šodien ir Latvijas Nacionālā bibliotēka.

ATTELS

20. att. Kaula nams

Kaula namā E. Nauks sāka iekārtot arī nelielu fizikas kabinetu un ķīmijas laboratoriju un izstrādāja pirmo mācību plānu inženieru – ķīmiķu apmācībai. Plāns bija divgadīgs. Studenti, kas to vēlējās, varēja 3. gadā apgūt papildkursu. Inženieru – ķīmiķu mācību plāns parādīts 2. tabulā.

ATTELS

21. att. Augusts Teplers (August Toepler)
1836.25.VIII 1912.6.III
Brilē Drēzdenē

 1864. gadā par Tīrās un lietišķās ķīmijas docentu uzaicināja Popelsdorfas lauksaimniecības akadēmijas fizikas un ķīmijas docentu Augustu Tepleru (21. att.).

2. tabula

Mācību plāns Politehnikuma mehānikas un ķīmijas nozaru fabrikantiem un lauksaimniekiem (1863. g.)

 

Priekšmets

Stundas nedēļā

Rudens semestrī

Pavasara semestrī

Pirmais kurss
Vispārīgā ķīmija
Populārā mehānika un mašīnmācība
Vispārīgā būvniecība
Praktiskā ģeometrija
Plānu zīmēšana
Mašīnbūves rasēšana
Celtniecības rasēšana
Fizika
Kopā

 
4
4
4
3
-
6
4
4
29

 
4
4
4
-
8
6
4
4
34

Otrais kurss
Mineraloģija
Ģeoloģija
Ķīmijas tehnoloģija (I)
Mehānikas tehnoloģija (I)
Fabriku, iekārtu, kurtuvju u.c. projektēšana
Tautsaimniecība
Grāmatvedība
Darbs ķīmijas laboratorijā
Kopā

 
4
-
3
5
10
2
2
6
32

 
-
8
3
5
10
2
2
6
36

Papildus kurss ķīmijas nodaļas fabrikantiem
Ķīmijas tehnoloģija (II)
Darbs fizikas laboratorijā
Darbs ķīmijas laboratorijā

 

4
4
22

 

4
-
26

1865. gadā A. Tepleru ievēlēja par profesoru. Rīgā viņš nostrādāja līdz 1868. gadam, kad pārcēlās darbā uz Grācas universitāti. Teplers Rīgā pabeidza ķīmijas laboratorijas iekārtošanu. 1964. gadā A. Teplers noorganizēja arī analītiskās un lauksaimniecības ķīmijas izmēģinājuma staciju. Sākotnēji tā atradās ķīmijas laboratorijas darbiem paredzētajās telpās. Šī laboratorija izstrādāja dažādas uzņēmumiem nepieciešamas analīzes un izmēģinājumus. 1864. gada septembrī par A. Teplera asistentu izmēģinājuma stacijā kļuva no Berlīnes atbraukušais Francis Vēbers. Viņš bija analītiķa Heiriha Roze skolnieks un fiziķa Henriha Gustava Magnusa līdzstrādnieks Berlīnē.

ATTELS

22. att. Francis Vēbrs (Franz Veber)
1834 1881.8.XI
  Rīgā

 

Domājams, ka F. Vēbers palīdzēja A. Tepleram vadīt arī studentu laboratorijas darbus, jo abas laboratorijas atradās vienās telpās. 1866. gadā mācību ilgumu palielināja līdz 3 gadiem un sāka veidot atšķirīgus mācību plānus dažādu specialitāšu studentiem. Ķīmiķiem pāreju uz 3 gadīgo apmācību realizēja vienkārši – papildu kursu (3. gadu) padarīja par obligāto kursu.

Teplera laikā Politehnikumu beidza pirmais inženieris – ķīmiķis Arnolds Tilings (1844 – 1903). Viņš ķīmiju studēja no 1863. līdz 1866. gadam. Pēc beigšanas strādājis dažādās vietās, bet par viņa mūža darbu kļuva Līgatnes papīrfabrika. Tās direktors viņš bija 28 gadus (1875 – 1903).

1866. gadā asistents Fr. Vēbers sāka lasīt lekcijas Ķīmijas tehnoloģijā (I). Un 1868. gadā, kad Teplers aizbrauca atpakaļ uz Vāciju, Fr. Vēbers varēja uzņemties ķīmiķu sagatavošanas vadību. 1868. gadā Fr. Vēberu ievēlēja par docentu ķīmijā, bet gadu vēlāk par profesoru. Viens no pirmajiem jaunā profesora darbiem bija jaunu ķīmijas laboratoriju iekārtošana.

1869. gada rudenī Rīgas Politehnikums no īrētām telpām Kaula namā pārcēlās uz savu ēku Troņmantinieka (tagad Raiņa) bulvārī 19. Ķīmijas laboratorijām ēkas pirmā un pagrabstāvā bija ierādītas septiņas ar gāzi, ūdeni un ventilāciju apgādātas telpas.

Līdz 1870./71. mācību gadam Rīgas Politehnikumā faktiski nebija atsevišķu nodaļu (fakultāšu). Students varēja izvēlēties Rīgas Politehnikuma piedāvātās programmas. Nodaļas (fakultātes) izveidojas 1870/71. mācību gadā, vienlaikus ieceļot arī to vadītājus (dekānus). Par Ķīmijas nodaļas (fakultātes) pirmo dekānu 1870. gadā iecēla profesoru Franci Vēberu.

Praktikumā ar 1870. gadu ieviesa ķīmisko preparātu pagatavošanu. Par strādāšanu laboratorija bija jāmaksā.

Fr. Vēberam izdevās sagatavot valstī pieprasītus speciālistus, tāpēc Ķīmijas nodaļas reputācija auga un studentu skaits palielinājās no 8 (1868. gadā) līdz 121 (1881. gadā). Augot studentu skaitam, stipri pieauga profesora Fr. Vēbera slodze. Tāpēc 1871. gada rudenī viņš sāka nodot Ķīmijas tehnoloģijas kursus asistentam Maksimiliānam Glāzenapam (skat. Ievērojami ķīmiķi).

1873. gadā M. Glāzenaps kļuva par docentu, bet 1878. gadā par profesoru un pārņēma savā ziņā Ķīmijas tehnoloģijas priekšmetu mācīšanu.

1872. gadā Fr. Vēbera Izmēģinājumu staciju atdalīja no Ķīmijas nodaļas, pārdēvēja to par Lauksaimniecības izmēģinājumu staciju un nodeva tās vadību agronomam profesoram Georgam Tomsam (1843 – 1902).

Līdz ar to ar 1873. gadu Fr. Vēbera ziņā palika tikai tīrās ķīmijas kursi: neorganiskā, analītiskā, organiskā un teorētiskā ķīmija. Slodze tomēr bija liela, jo 1873. gadā ķīmiķiem ieviesa 4 gadīgu apmācību.

Diplomdarbus Rīgas Politehnikumā izstrādāja no 1867. gada. Sākotnēji ķīmiķu diplomdarbos neprasīja iekļaut diplomanda iegūtos rezultātus. Līdz ar to students diplomdarbu par uzdoto tēmu varēja uzrakstīt bibliotēkā.

Vēbera laikā par Rīgas Politehnikuma Ķīmijas nodaļas asistentu pirmoreiz kļuva latvietis. Tas bija valmierietis Jūlijs Austriņš (1851.26.VI - ?). Par asistentu viņš strādāja no 1876. līdz 1879. gadam ķīmijas tehnoloģijas laboratorijā. No 1885. gada bija sērkociņu fabrikas īpašnieks Rīgā.

Vēbers Ķīmijas nodaļu, būdams dekāna amatā, vadīja vairāk nekā 10 gadus. 1881. gada 15. X viņu šajā amatā nomainīja ķīmijas tehnoloģijas profesors Maksimiliāns Glāzenaps.

Par1881. gada notikumiem G. Kizericikis raksta ".. Nāve ienāca Politehnikumā, kad 1881. gada 8. novembrī pēkšņi ar sirdstrieku aizsaulē aizgāja Vēbers, pēc tam, kad vēl pirms stundas bija stāvējis katedrā. Brīvo Teorētiskās un analītiskās ķīmijas katedru 1882. gada janvārī ieņēma Tērbatas universitātes privātdocents un laborants Dr. Vilhelms Ostvalds" (skat. Ievērojamākie ķīmiķi) [2.6].

Vilhelms Ostvalds dzimis un vidusskolu beidzis Rīgā. Studējis Tērbatā, kur pēc studiju beigšanas arī strādāja. Tātad Ostvalds atgriezās Rīgā. Ostvalds uzlaboja analītiskās ķīmijas mācīšanas metodiku un dažādoja vielu sintēzes uzdevumus.

Vēbera laikā students diplomdarba tēmu risināja teorētiski. Ostvalds panāca, ka diplomdarbā obligāti ir eksperimentāli iegūti rezultāti.

V. Ostvalds bija izcils lektors, par to liecina tālaika studentu saruna:

  • - Vai tu jau esi dzirdējis jaunā profesora lekcijas?
  • - Nē, bet kas tad ar viņu?
  • - Tev viņš noteikti jānoklausās – ķīmiju lej galvā kā ar liekšķeri!

 

1879. gadā Vēbers sāka lasīt kursu "Teorētiskās ķīmijas izmeklētās nodaļas" (Ausgewählte Capitel aus dem Gebiete der theoretischen Chemie), kas atbilstu mūsdienu fizikālās ķīmijas kursam. Bet Vēbers šajā kursā ietvēra tikai atomu – molekulāro teoriju un termoķīmiju. Līdz ar to Vēbera kurss bija tikai daļa no fizikālās ķīmijas. Ostvalds šo kursu radikāli pārveidoja un tas jau krietni līdzinājās mūsdienu fizikālajai ķīmijai. Studentu skaits Ostvalda laikā pieauga no 121 līdz 302. V. Ostvalds panāca, ka ķīmiķiem Raiņa bulvārī 19 gar Inženieru ielu uzceļ jaunu korpusu (1885).

1887. gadā Ostvalds pārgāja uz Lepcigas universitāti par Fizikālās ķīmijas katedras vadītāju. Viņa vietu Rīgā ieņēma Leipcigas universitātes ekstraordinārais profesors Karls Ādams Bišofs (skat. Ievērojamākie ķīmiķi). Ja V. Ostvalds aizrāvās ar pētījumiem Fizikālajā ķīmijā, tad K. Ā. Bišofs bija pārliecināts organiķis. V. Ostvalda skolnieks un K. Ā. Bišofa ilggadīgs līdzstrādnieks Pauls Valdens raksturo pārmaiņas Rīgas Politehnikumā pēc K. Ā. Bišofa stāšanas amatā šādi: "Mūsu jaunais birģermeistars bija jauns un skaists, un kā jauna slota viņš mēza labi, līdz bija izmēzis visu agrāko fizikālo ķīmiju un mūs, ostvaldiešus, pārstādījis struktūrķīmijas un stereoķīmijas lauciņos ar benzola gredzeniem, oglekļa tetraedriem un malonestera tvaiku smaku" [2.7].

1896. gada 18. maijā Rīgas Politehnikums kļuva par valsts mācību iestādi – Rīgas Politehnisko institūtu (RPI). Sakarā ar to bija jāmaina mācību valoda no vācu uz krievu un jāpārstrādā mācību plāni, jo Rīgas Politehnikumā bija četrgadīgā apmācība, bet cariskās Krievijas valsts augstskolās piecgadīga. Ķīmiķi gan mācību plāna izmaiņas atrisināja samērā vienkārši: ieveda jaunu kursu "Elektroķīmija", palielināja laboratorijas darba stundas un pēdējo apmācības gadu pilnībā nodeva zinātniskā diplomdarba izstrādei (līdz tam pēdējā apmācības gadā diplomdarbiem bija atvēlēti 35% no apmācībai paredzēto stundu skaita).

Bez tam Rīgas Politehnikuma vadībai izdevās panākt, ka Rīgas Politehniskajam institūtam uzbūvē laboratoriju korpusu. Ķīmiķiem 1885. gadā celtais laboratoriju korpuss bija par šauru, jo studentu skaits bija dubultojies. Laboratorijas vajadzēja arī fiziķiem u.c. Jauno laboratoriju korpusu uzcēla Puškina (tagad Kronvalda) bulvārī 4. Ēka bija celta pēc profesoru M. Glāzenapa, K. Ā. Bišofa un P. Valdena norādēm. Ēku projektēja Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļas dekāns profesors Johans Kohs (1850 – 1915) un ķīmiķi tajā darbu sāka jau 1900. gadā (ēku pilnībā pabeidza 1901. gadā).

Ēkā katrai dabaszinātņu nozarei (katram profesoram) bija paredzēts apmēram 8 – 10 telpu komplekss. Organiskās ķīmijas profesora K. Ā. Bišofa telpu kompleksā šodien atrodas Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs.

Ēka Kronvalda bulvārī 4 savā laikā bija veiksmīgi projektēta un apgādāta ar modernām laboratoriju iekārtām. Ēkas būvdarbi izmaksāja 325 000 rubļu, bet laboratoriju iekārtas un tehniskās ietaises 235 000 rubļu. Tā bija viena no modernākajām laboratoriju ēkām toreizējā Eiropā (23. att.).

ATTELS

23. att. Rīgas Politehniskā institūta Dabaszinātņu ēka Puškina (Kronvalda) bulvārī 4

1888. gadā Rīgas Politehnikumā par asistentu sāka strādāt jaunais latviešu ķīmiķis Pauls Valdens (skat. Ievērojamākie ķīmiķi). Viņš strādāja ļoti centīgi un sekmīgi un jau 1910. gadā viņu ievēlēja par Pēterburgas zinātņu akadēmijas īsteno locekli. Saskaņā ar Pētera I dekretu akadēmiķim bija jāstrādā Pēterburgā. Bet tā kā izrādījās, ka Pēterburgas ķīmijas laboratorijas ir ievērojami sliktākas nekā Kronvalda bulvārī 4, tad P. Valdenam, izņēmuma kārtā atļāva strādāt Rīgā.

1908. gadā Rīgas Politehniskā institūtā neorganisko, analītisko, fizikālo un elektroķīmiju mācīja prof. P. Valdens un viņa asistenti, bet Organisko ķīmiju prof.  K. Ā. Bišofs. Pēc Bišofa nāves 1908. gadā P. Valdens pārņēma arī Organisko ķīmiju. Neķīmiķu apmācību ķīmijā pārzināja prof. Heinrihs Treijs (1851 – 1917).

Dažādu ķīmijas tehnoloģijas nozaru mācīšanu pārzināja profesori Maksimiliāns Glāzenaps un Karls Ādams Blahners (1867 – 1939) (skat. Ievērojamākie ķīmiķi).

1913./14. g. Ķīmijas nodaļā mācījās 328 studenti.

1914. gadā sākās I Pasaules karš un 1915. gada 19. jūnijā Rīgas Politehniskais institūts saņēma pavēli evakuēties uz Maskavu. 1915. gada 20. jūnijā tas vispirms pārcēlās uz Tērbatu, bet septembrī nonāca Maskavā. Inventāru, mācību līdzekļus un bibliotēku nosūtīja uz Ņižņijnovgorodu, no kurienes atpakaļ uz Rīgu praktiski nekas netika atvests.

Ķīmijas nodaļa Maskavā darbojās Šaņavska Maskavas pilsētas tautas universitātes telpās. Tās darbu vadīja prof. P. Valdens.

Rīgu 1917. gada augustā okupēja vācu karaspēks. Rīgas Politehniskais institūts atgriezās Rīgā 1918. gadā, bet daļa no mācībspēkiem palika Krievijā. Rīgas Politehniskā institūta telpās 1918. gada oktobrī darbojās vāciešu izveidota "Baltische Technische Hochschule", bet 1919. gada martā – maijā lielinieku izveidota Latvijas augstskola.

Kad 1919. gada rudenī izveidoja Latvijas Universitāti un tās Ķīmijas fakultāti, pēdējā saņēma patukšo Kronvalda 4 korpusu un diezgan nabadzīgu mācībspēku kontingentu.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.2. Ķīmiķu gatavošana Latvijā (1862 – 1919)