19. gs. otrajā pusē, attīstoties organiskajai sintēzei, medicīniskos preparātus sāka iegūt rūpnieciski. Līdz ar to medicīnisko preparātu izgatavošana aptiekās kļuva neizdevīga. Gatavos ārstnieciskos līdzekļus Latvijas aptiekās iepirka no lielajām ārzemju zāļu ražošanas firmām un pārdeva tālāk.

Latvijā izveidojās tikai daži farmācijas uzņēmumi, kas 1913. gadā nodarbināja vairākus desmitus darbinieku. No tiem lielākie bija Vilhelma Grīniga farmaceitiskā ķīmijas laboratorija (15 darbinieki) un O. Milēna ķīmisko produktu fabrika (14 darbinieki).

Vilhelms Grīnigs 1881. gadā bija beidzies Tērbatas universitāti ar farmācijas maģistra grādu. 1885. gadā viņš pārņēma savā īpašumā tēva aptieku Palangā. 1887. gadā viņš izgatavoja dzelzs tinktūru «Liquor ferri albuminati Grüning» jeb feralvīnu, kas ieguva plašu popularitāti. 1899. gadā Grīnigs pārcēlās uz Rīgu, lai ražotu šo preparātu lielākā daudzumā, apgādājot ar to visu Krieviju. Preparātu izgatavoja no asins seruma. Viņa laboratorija Ganību dambī 21a ražoja arī hematogenu, dzelzs - mangāna peptonātus, hemoglobīnu un iesala ekstraktu. Gada apgrozījums sasniedza 30 tūkst. rubļu.

1885. gadā sāka darbu farmaceitiskā fabrika «Trampedahs un kompānija».

Lielus zaudējumus Latvijas ķīmiskai rūpniecībai nodarīja Pirmais Pasaules karš. Daudzi uzņēmumi 1915. gadā tika evakuēti uz Krieviju, no kuriem tikai neliela daļa atsāka tur darbību. Darbojās gumijas fabrika «Provodņik», kas tika izvietota Maskavas rūpniecības rajonā. Saņemot valsts finansiālo atbalstu, tā varēja atsākt riepu un tehniskās gumijas ražošanu kara vajadzībām.

Daudzas Rīgā palikušās fabriku iekārtas vācu okupācijas vara izveda uz Vāciju un tās gāja bojā.