Cieti – polisaharīdu (C6H10O5)n kvieši satur līdz 70%, kartupeļi – līdz 25%. Sākumā to Latvijā ieguva no kviešiem, bet 19. gs. par tās galveno izejvielu kļuva kartupeļi. Kviešu cietes ražotnes darbojās Elkuzemes un Pursaites muižās. Pēc niedru cukura ražošanas pārtraukšanas, 19. gs. otrajā pusē C. A. Lodera un Džona Divela cukurfabrikās mēģināja izmantot vecos fabriku korpusus cietes ražošanai. Dīvels, kas 1869. gadā uzsāka cietes ražošanu, uzņēmumu paplašināja, izlaida arī cietes cukuru un sīrupu. Viņa ražotne kļuva par vienu no ievērojamākajām visā Krievijā. Kartupeļu cieti apstrādātāja ar 0,3% sērskābes šķīdumu autoklāvā paaugstinātā temperatūrā. Ciete pārvērtās dekstrīnā un glikozē.

(C6H12O5)n + nH2O → nC6H12O6

Pēc hidrolīzes skābi neitralizēja ar krītu.

CaCO3 + H2SO4 → H2O + CO2 + CaSO4

Mazšķīstošo CaSO4 nofiltrēja. Atšķaidīto sīrupu ietvaicēja līdz vajadzīgai konsistencei. Cietes sīrups saturēja 17% ūdens, 40% glikozes, 42,5% dekstrīna un 0,5% minerālvielu. Laba sīrupa glikozes un dekstrīna attiecībai jābūt 1:1.

Lai iegūtu glikozi, hidrolīzi turpināja. Gala produktā bija 15% ūdens un 75% glikozes (pārējais dekstrīns un minerālvielas).

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.1.16. Ciete un sīrups