Pieaugot pieprasījumam, Rīgā līdzās saimniecības ziepēm un svecēm uzsāka ražot tualetes ziepes un parfimēriju. Pirmā šo produkciju izlaida Johana Rikera fabrika (dibināta 1842. gadā). No 1870. gada tualetes ziepes un parfimēriju izgatavoja arī H. A. Brīgera (Brieger) fabrika. 1907. gadā tā ražoja preces par 487 tūkt. rubļu, bet 1909. gadā – par 517 tūkt. rubļu. 1910. gadā fabrika nodarbināja 90–100 strādnieku.

Ražošanai izmantoja galvenokārt vietējās izejvielas. No ārzemēm ieveda olīveļļu, ēteriskās eļļas un smaržvielas.

1880. gadā Ķelnes uzņēmējs Ferdinands Mīlhens ierīkoja Rīgā savas Reinas fabrikas filiāli ziepju, parfimērijas un odekolonu ražošanai. Izejvielas fabrika saņēma no ārzemēm. No 1900. gadā dažāda veida kosmētiskās preces un ziepes izgatavoja arī Karla Karpa (Karp) un Jakoba Vīka (Wnick) firma «Kosmetisches Laboratorium Avance». Savu produkciju tā realizēja Baltijā un Krievijā. 1900. gadā tās apgrozījumus sasniedza 60 tūkst. rubļu.

Rīgā darbojās Karla Kristofora Šmita, I. Hartmaņa un Rūdolfa Hercoga eļļas spiestuves, bet Liepājā A. Killera spiestuve. Killera firma gadā ražoja ap 1 milj. pudu dažādu augu eļļas, arī visā Krievijā pazīstamo kokosriekstu eļļu «Konovar» ziepju fabrikām. Blakus augu eļļām izlaida lineļļas pernicu, ko ieguva, lineļļu karsējot kopā ar sikatīviem – svina un mangāna oksīdiem. Pernicu lietoja laku – krāsu, linoleja un vaskadrānu pagatavošanai.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.1.14. Ziepes, sveces un parfimērija