Vēl 19. gs. pirmajā pusē apgaismošanai lietoja galvenokārt eļļas lampas. Eļļas lampas izstarotās gaismas stiprums nepārsniedza 3 sveces. 19. gs. vidū izveidoja gāzes lampas. Gāzes lampa izstaroja 12–15 sveču stipru gaismu. Rīgā pirmo gāzes ieguves uzņēmumu uzbūvēja 1862. gadā kanālmalā bijušā Jēkaba ravelīna vietā (19. att.).

19. attels. Pilsētas gāzes fabrika pie Bastejkalna (1863. g.)

Uzņēmuma sākotnējā jauda bija 2000 m3 gāzes dienā. Pilsēta uzstādīja 678 gāzes laternas, kuras ar gāzi apgādāja 28 km gara gāzes vadu sistēma. Bet jau pēc desmit gadiem kļuva skaidrs, ka viena gāzes fabrika nespēj nodrošināt Rīgu ar gāzi. Tāpēc no 1874. līdz 1875. gadam tapa otrais Gāzes uzņēmums Bruņinieka ielā pie dzelzceļa (20. att.).

20. attels. Otrā Rīgas gāzes fabrika

Šī uzņēmuma paredzētā jauda bija 10000 m3 dienā. Tomēr Rīga auga neparedzēti ātri un jau 1882. gadā nācās veikt pārbūvi, lai sasniegtu jaudu 32000 m3 diennaktī. Šī uzņēmuma izveidošanā daudz veica tā ilggadējais vadītājs (1894 – 1915) inženieris ķīmiķis Maksis Rozenkrancs. Kopš 1874. gada nogales otrais gāzes uzņēmums ieguva nozīmi ķīmijas rūpniecībā, jo uzņēmumā sāka strādāt fabrika gāzes attīrīšanas iekārtu savākto ķīmisko vielu atdalei. Atdalīja amonija savienojumus un ciāna savienojumus, ko pārdeva tālākai pārstrādei. Kopš 1905. gada sāka darboties koksa putekļu un atbiru briketēšanas cehs. Ar nelielām piķa un darvas piedevām gatavotās briketes pārdeva vai izmantoja gāzes agregātu krāšņu apkurei.

20. gs. sākumā sākās darbi gāzes laternu automātiskās aizdedzes un izdzēšanas jomā. 1910. gadā jau puse pilsētas gāzes laternu bija automatizētas. Bet tā kā ap šo laiku sākās elektrisko spuldžu laikmets, tad gāzes laternu automatizācija zaudēja nozīmi. Deggāze apkures vajadzībām savu nozīmi saglabājusi vēl šobaltdien.

19. gs. 80. gados ar gāzes lampām sāka konkurēt petrolejas lampas. Ap šo laiku amerikāņu petroleju nomainīja lētā Krievijas petroleja un gāzes apgaismojuma piekritēju skaits kristās. 20. gs. sākumā «A/S Lux» izgatavoja pat 750 sveču petrolejas lampas.

Liepājā Gardenes gāzes fabriku nodibināja 1881. gadā.

Elektrisko apgaismojumu Rīgā pirmo reizi demonstrēja 1883. gadā. Jau 1887. gada nogalē elektrības radītā gaisma apgaismoja rekonstruēto Pilsētas teātri (tagad Nacionālā opera). Elektrības ģeneratorus, kā arī dažādas palīgierīces novietoja speciāli celtā ēkā kanāla malā.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.1.13. Mākslīgais apgaismojums