1861. gadā Rīgas tirgotājs Vasīlijs Antipovs uzcēla nelielu rakstāmpapīra fabriku Rīgā Maskavas priekšpilsētā. Tajā uzstādīja papīra mašīnu un divas tvaika mašīnas. Fabrika nodarbināja 16 – 20 strādniekus. 1879. gadā fabriku iegādājās Ivans Kuļikovs un tā strādāja līdz 1908. gadam.

Agrākais Līgatnes papīrfabrikas tehniskais direktors G. Knops un L. Reders  1872. g. uzcēla papīrfabriku Bišu muižā. Tajā bez papīra mašīnas bija 2 papīra griežamās mašīnas un hidrauliskā prese. Šīs iekārtas darbināja divas tvaika mašīnas. 1874. gadā fabrika deva produkciju par 120 tūkst. rubļu, bet 1912. gadā par 600 tūkst. rubļu.

Rīgas rakstāmpapīra fabriku kompānija izgatavoja papīru Juglas muižas un Līgatnes uzņēmumos. 1860. gadā Juglā izlaida 16994 t papīra par 66080 rubļiem. Tā bija kompānijas galvenā ražotne, bet Līgatne – tās filiāle. No 1870. līdz 1883. gadam. Līgatnē (17. att.) notika lielas izmaiņas: tās ražošanas apjoms stipri palielinājās un tā sāka ražot augstākās šķiras papīru.

17. attels. Līgatnes papīrfabrika 1871. gadā

1881. gadā Līgatnē papīra izlaides apjoms sasniedza 41 000 t, bet Juglā 42600 t.

1884. gada 5. janvāra ugunsgrēkā izdega Līgatnes papīra fabrikas, bet 9. janvārī – Juglas fabrikas galvenie korpusi. Par zaudējumiem kompānija saņēma 135 tūkst. rubļu apdrošināšanas kompensāciju, tomēr tā bija spiesta pārdot Juglas fabrika firmai «Eduards Brūnss un kompānija» par 35 tūkst. rubļu. 1885. gadā rakstāmpapīru fabrikas kompānija atjaunoja ražošanu Līgatnes fabrikā. Apgūstot Krievijas tirgu, Līgatnē papīra ražošana paplašinājās. 1892. gadā uzstādīja otro, bet 1896. gadā trešo papīrmašīnu. Izlaida augstākās šķiras vēstuļu, rakstāmpapīru, kantorgrāmatu un skolnieku burtnīcu papīru. 1904. gadā izgatavoja arī augstvērtīgu karšu papīru Krievijas armijas ģenerālštābam, ko līdz tam pirka ārzemēs.

Firma «Eduards Brūnss un kompānija» Juglas muižas Juglas ezera krastā nodegušās fabrikas vietā uzcēla jaunu, modernu papīrfabriku baltā papīra ražošanai. Tomēr izlaistā papīra kvalitāte nesasniedza Līgatnes papīra kvalitāti.

Papīra fabrika Ulbrokā, kas piederēja «Juglas muižas papīrfabriku sabiedrībai», 1879. gadā nopirka firma «Eduards Brūnss un kompānija». Kā izejvielas izlietoja sasmalcinātu koksni un lupatas, lai ražotu kā iespiedpapīru, tā arī ietinamo papīru. Šajā fabrikā 1910. – 1913. g. strādāja vairāk nekā 60 strādnieki. Ik gadu izlaida ietinamo papīru un kartonu par 76 – 95 tūkst. rubļu.

1902. gadā firma «Eduards Brūnss un kompānija» ieguva vēl fabriku Vangažos. Tajā ražoja ietinamo papīru un papīra maisiņus. Šo fabriku 1833. gadā bija dibinājis J. Eferts. 1878. gadā tā pārgāja tirgotāja K. Kontera, bet 1896. gadā muižas īpašnieka M. Volfa rokās. Tādā veidā firmai «Eduards Brūnss un kompānija» piederēja trīs papīrfabrikas: Juglā, Ulbrokā un Vangažos.

1893. gadā muižnieks M. Štākelbergs, savā Rozēnu muižā Valmieras apriņķī izveidoja nelielu uzņēmumu ietinamā papīra un kartona ražošanai. 1901. gadā uz šī uzņēmuma pamata nodibināja «A/S Baltijas papīra un kartona fabrika Staicele» Salacas krastā.

1902. gadā te darbojās 3 tvaika katli, 2 tvaika mašīnas, 4 ūdens turbīnas un  1 dinamomašīna. 1913. gadā Staiceles papīrfabrikā strādāja 113 strādnieki, kas ražoja produkciju par vairāk nekā 300 tūkst. rubļu.

Baižkalna papīra dzirnas Vidzemē sāka darboties 1815. gadā. 1857. gadā tās nonāca Rīgas tirgotāja K. Šmita, pēc tam Āboliņa rokās. 1902. gadā tajās strādāja 16 strādnieku. Ražoja ietinamo un maisiņu papīru un kartonu. Lai apgādātu lielās papīrfabrikas ar kokmasu, 1876. – 1908. g. Latvijā darbojās 10 mazi uzņēmumi: Tīnužos, Ikšķilē, Nītaurē, Rankā, Jaunlaicenē u.c.

Pirmā celulozes un šķīstošā stikla fabrika Rīgā bija «A. Heflingers un kompānija». Tajā no 1911. līdz 1913. gadam strādāja 140–147 strādnieki. Līdzās A. Heflingeram tās līdzīpašnieks un direktors bija ķīmiķis Maksimiliāns Heflingers. Firmas gada produkcijas vērtība bija ap 460 tūkst. rubļu. 1910. gadā tā sāka izmantot elektroenerģiju.

Pats lielākais uzņēmums bija «A/S Baltijas celulozes fabrika» Slokā, kuru nodibināja 1896. gadā. Tās direktors (1896 – 1901) bija Rīgas Politehnikuma absolvents (1868), vēlākais Rīgas pilsētas galva (1901–1912) Džordžs Armisteds (1847–1912).

Fabrika strauji attīstījās īsi pirms 1. Pasaules kara. No 1908.–1913. gadā strādnieku skaits tajā pieauga no 266 līdz 887. 1912. gadā izlaida produkciju 1680 tūkst. rubļu apmērā. 1913. gadā ražoja 55000 t celulozes un 11400 t papīra.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.1.11. Papīrs un celuloze