1885. gadā Iļģuciemā izveidoja «Brāļu Jeftanoviču Rīgas ķīmisko fabriku»(Rigaer Chemische Fabrik Gebr. Jeftanowitsch). Tajā ražoja sērskābi, slāpekļskābi, alaunu (KAl(SO4)2 • 12H2O), sēru u.c. Nodarbināto skaits fabrikā 20. gs. sākumā bija ap 260.

1889. gadā darbu sāka A. G. Rūtenberga ķīmiskā fabrika. Tā ražoja skābes: sālsskābi, sērskābi un slāpekļskābi.

1892. gadā inženieris tehnologs Noahims Togers nodibināja ķīmisko fabriku Katrīndambī. 1910. gadā uzņēmums ražoja produkciju 140 tūkst. rubļu vērtībā - 400 t dzeramās sodas (NaHCO3), 160 t gulsnētā krīta (CaCO3), 240 t naftalīna un 288 t karbolskābes (fenola, C6H5OH).

No 1896. līdz 1909. gadam darbojās C. Pihlaua (Pychlau) ķīmiskā fabrika. Tās gada produkcija sasniedza 22000 rubļu. Izgatavoja 288 t salmiaka (NH4Cl), 410 t boraka (Na2B4O7 • 10H2O). Fabrika nodarbināja 54 cilvēkus. Produkciju realizēja galvenokārt Pēterburgā, Maskavā un Ņižņijnovgorodā. 1899. gadā nodibināja Rīgas ķīmisko fabriku «Glover». Bez minerālskābēm tā izlaida kālija salpetri (KNO3), alaunu, dzeramo sodu, bārija hlorīdu, naftalīnu u.c. produkciju. Dažādas augstākā labuma minerāleļļas ražoja A. Ērliha un kompānijas («Oehrlich & Co») fabrika Rīgā, dibināta 1874. gadā (14. att.).

14. attels. A. Ērliha un kompānijas fabrika

Šajā fabrikā ražoja arī sērskābi, jo tā bija nepieciešama minerāleļļu attīrīšanai.  A. Ērliha un kompānijas fabrika kļuva par ievērojamāko vazelīneļļas un speciālo eļļu ražošanas uzņēmumu Krievijā.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.1.7. Skābes, sāļi, eļļas