Kurzemē, Puzē, darbojas 1853. gadā izveidotā stikla fabrika «Annahüte». Tā kopš 1857. gada izgatavoja logu stiklu un pudeles. Ja zaļajām vai brūnajām alus pudelēm dzelzs oksīda (Fe2O3) daudzums smiltīs nebija svarīgs, tad bezkrāsainajām pudelēm un logu stiklam tas nedrīkstēja pārsniegt 0,2%. Fabrika izmantoja vai nu vietējās podzola smiltis vai Kuldīgas Riežupes mākslīgo alu smiltis. Sodu (Na2CO3) fabrika saņēma no Anglijas, baltos mālus no Holandes un dolomītakmeņus no Rendas.

Tā kā sāka ierīkot daudzos alus brūžus, Vidzemē uzplauka stikla pudeļu ražošana. Stikla fabrikas darbojās Rīgā, Allažos, Lielkangaros, Ropažos, Aizkrauklē, Stukmaņos (Pļaviņās) un Skrīveros. Tautā tās sauca par glāžšķūņiem.

Rīgā darbojās vairākas fabrikas. 1828. gadā Grīziņkalna tuvumā nodibināja stikla fabriku, tā liekot pamatu tagadējam uzņēmumam «Grīziņkalns». 1880. g. izveidoja  J. Beka Iļģuciema fabriku, bet 1882. gadā Sarkandaugavas fabriku (no 1899. gada firma «Kerkoviuss un Ko»). Latgalē darbojās Līvānu un Daugavpils stikla fabrikas.