19. gs. otrajā pusē Latvijā paplašinājās mašinizētā ražošana. Rīga izvērtās par modernu industriālu un tirdzniecības centru. Ķīmiskajā rūpniecībā fabrikas aizstāja sīkās darbnīcas un manufaktūras. Darbību uzsāka tādi lieluzņēmumi, kā gumijas fabrika «Provodņik», Rīgas superfosfāta fabrika, Baltijas celulozes fabrika, Rīgas cementa fabrika u.c.

1900. gadā Rīgā ķīmiskā rūpniecība pēc saražotās produkcijas vērtības ieņēma otro vietu aiz metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības. Tās 25 uzņēmumi saražoja produkciju 17,1 milj. rubļu vērtībā jeb 20,1% no visas pilsētas rūpniecības kopprodukcijas. Tika nodarbināti 5419 strādnieki jeb 12,5%. Praktiski visi ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi bija nodrošināti ar jaunām enerģētiskām iekārtām.

1913. gadā ķīmiskā rūpniecība Rīgā pēc saražotās produkcijas vērtības jau ieņēma 1. vietu. Saražotās produkcijas vērtība bija 84,9 milj. rubļu, kamēr metālapstrādei un metālbūvei – 53,6 milj. rubļu [1.4, 2.1, 2.2].

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.1. Ķīmiskā ražošana Latvijā laikā no 1862. gada līdz 1919. gadam.