Gumijas aizbāžņus bieži lieto, lai hermētiski noslēgtu traukus, kā arī sastādot dažādas laboratorijas iekārtas. Gumijas aizbāžņus var lietot tad, ja vielas, kas atrodas traukā, nereaģē ar gumiju.

Korķa aizbāžņus izgatavo no porainas dažu koku mizas. Tos lieto, lai noslēgtu traukus, ja vielas, kas atrodas tajos, «nesaēd» korķi.

Polietilēna aizbāžņus plaši lieto ķīmijas laboratorijās. Tie ir ērti un izdevīgi trauku noslēgšanai, jo polietilēns ir lēts, kā arī izturīgs pret skābēm, sārmiem un stipriem oksidētājiem. Polietilēna aizbāžņus nevar lietot detaļu savienošanai laboratorijas iekārtās.

Stikla aizbāžņus lieto, ja nepieciešams pilnīgs hermētiskums un arī, ja vielas, kas atrodas traukā, var reaģēt ar korķa vai gumijas aizbāžņa materiālu. Stikla aizbāžņiem jābūt labi pieslīpētiem trauka kaklam.

Aizbāžņu presi lieto, lai apstrādātu korķa aizbāžņus. Saspiežot aizbāžņus, tiem nedaudz samazinās diametrs, tie kļūst elastīgāki un blīvāk noslēdz trauku.

Aizbāžņu urbjus izmanto, lai izveidotu precīzus un līdzenus caurumus gumijas aizbāžņos.

Aizsargbrilles lieto acu aizsargāšanai, veicot eksperimentus, bet it īpaši – karsējot un kvēlinot tādas vielas, kas var izšļakstīties, uzliesmot.

Hofmaņa aizspiedņus ieteicams lietot, ja nepieciešams liels hermētiskums un nav vajadzīgs tos bieži atvērt.

Mora aizspiedņus ieteicams lietot, ja aizspiednis jālieto bieži, piemēram, titrējot.

Lieto laboratorijas trauku mazgāšanai.

Kipa aparātu lieto laboratorijā oglekļa dioksīda, sērūdeņraža vai arī ūdeņraža iegūšanai.

Areometru lieto šķidras vielas, kā arī šķīduma blīvuma noteikšanai.

Atsvari var būt izgatavoti no čuguna, porcelāna vai misiņa, dažkārt arī niķelēti. Tos lieto sverot. Atsvaru masa ir dažāda.

Bireti ar automātisko līmeņa regulētāju (Šīlinga birete) lieto šķīduma tilpuma mērīšanai. Šādās biretēs titrēšanas šķīdums paceļas līdz biretes augšējai atzīmei, bet tā pārākums notek atpakaļ rezervuārā pa speciālu novadcauruli.

Tilpuma birete ir stikla caurule ar krānu. Uz ārējas sienas visā biretes garumā redzamas iedaļas, kuru vērtība parasti ir 0,1 ml, tāpēc nolasījumus var izdarīt ar precizitāti līdz 0,05 ml. To lieto šķīdumu titrēšanai. Titrēšanai nedrīkst lietot šķīdumus ar sārmainu vidi, jo tie var radīt krānu pieslīpētās daļas bojājumus. Bireti parasti iestiprina statīvā.

Bezkrāna tilpuma birete ir stikla caurule ar gumijas caurulīti atdalītu apakšējo galu. Uz ārējas sienas visā biretes garumā izveidotas iedaļas, kuru vērtība parasti ir 0,1 ml, tāpēc nolasījumus var izdarīt ar precizitāti līdz 0,05 ml. To var lietot šķīdumu titrēšanai. Titrēšanai nedrīkst lietot spēcīgus oksidētājus šķīdumus, jo tie var bojāt gumiju. Bireti parasti iestiprina statīvā.

Mikrobireti ar krānu lieto šķīdumu titrēšanai. Mikrobiretes iedaļas vērtība parasti ir 0,01 ml. Tādējādi iespējams izdarīt nolasījumus ar precizitāti līdz 0,005 ml. Titrēšanai nedrīkst lietot šķīdumus ar sārmainu vidi, jo tie var radīt krāna pieslīpētās daļas bojājumus.

Kvarca stikla bļodiņa ir termoizturīga. To izmanto pārtvaicēšanai, ietvaicēšanai.

Porcelāna bļodiņas iekšpusē ir pārklāta ar glazūru. To izmanto šķīdumu pārtvaicēšanai (ietvaicēšanai), vielu sildīšanai un vārīšanai. Lai gan porcelāna bļodiņas var karsēt tieši uz liesmas, tomēr, vielas iztvaicējot, jālieto azbesta sietiņš, bet ietvaicējot - ūdens vanna, tad karsēšana noris vienmērīgāk.

Kalcija hlorīda caurulīte ir stikla caurulīte ar vai bez paplašinājumiem, ar vai bez pieslīpējuma. To izmanto, noslēdzot atsevišķas iekārtas, lai tajās neiekļūtu gaisa mitrums vai oglekļa dioksīds. Kalcija hlorīda caurulītē iepilda sausu bezūdens kalcija hlorīdu ūdens tvaiku uzsūkšanai vai natronkaļķus ogļskābas gāzes uzsūkšanai.

Stikla caurulītes ir dažāda lieluma un formas. Caurulītes izmanto ķīmijas iekārtu sastādīšanai.

U veida caurules izmanto vielu uzkrāšanai (piemēram, sausā destilācijā), gāzu atdzesēšanai. U veida caurules ar sānu novaduli vai novadulēm izmanto elektrolīzes iekārtas sastādīšanai.

Centrifūgu izmanto cieto daļiņu nogulsnēšanai no šķīduma. Cietās daļiņas nogulsnējas centrbēdzes spēka iedarbībā.

Cilindrs parasti ir biezsienu stikla trauks, ko izmanto gāzu uzkrāšanai un eksperimentiem ar tām, kā arī eksperimentiem ar šķidrumiem un šķīdumiem.

Cilindrs šķīdumu jaukšanai ir biezsienu stikla trauks ar pieslīpētu aizbāzni. To izmanto šķidrumu jaukšanai un cietu vielu šķīdināšanai.

Mērcilindrs ir biezsienu stikla trauks ar pieslīpētu aizbāzni vai bez tā. Tas var būt arī veidots no caurspīdīgas plastmasas. Mērcilindrus izmanto šķīdumu (šķidrumu) tilpumu mērīšanai.

Deflegmatoru jeb pārtvaices uzgali lieto frakcionētai pārtvaicei (destilācijai). To izmēri un veidi ir dažādi. Ar deflegmatoriem jāstrādā ļoti uzmanīgi, jo daži, it īpaši tie, kuriem ir sānu notekatzarojumi, viegli plīst.

Bunzena gāzes degli lieto, lai iegūtu kā kūpošo spožo («auksto») liesmu, tā arī bezkrāsaino («karsto») liesmu. Bunzena deglim var regulēt gaisa padevi.

Riņķa degli lieto, lai sildītu kolbas un citus lielāka izmēra traukus.

Spirta deglis var būt veidots no metāla vai stikla. To lieto vielu karsēšanai. Spirta deglis nevar dot liesmu ar augstu temperatūru.

Teklu degli lieto, lai iegūt kā kūpošo spožo («auksto») liesmu, tā arī bezkrāsaino («karsto») liesmu. Teklu deglim var regulēt gan gaisa, gan deggāzes padevi.

Atteces dzesinātāji var būt lodveida (Allina dzesinātājs) un spirālveida. Tos lieto tvaika kondensācijai, novietojot vertikāli.

Lībiga dzesinātājs sastāv no garas stikla caurules, kuru apņem noslēgta dzesētājcaurule, kurai abi gali ir paplašināti. To lieto destilācijā tvaiku kondensēšanai, novieto slīpi.

Eksikatori ir biezsienu stikla trauki, kas noslēdzami ar labi pieguļošu vāku. Tos izmanto vielu lēnai žāvēšanai vai higroskopisku vielu uzglabāšanai. Mitruma uzsūkšanai izmanto koncentrētu sērskābi vai bezūdens kalcija hlorīdu. Atsevišķos gadījumos eksikatora apakšējā daļā ielej ūdeni, radot traukā mitru mikroklimatu, lai uzglabājamā viela nezaudētu savas īpašības. Obligāti jābūt porcelāna riņķim, uz kura novieto uzglabājamo vielu. Trauks nav paredzēts karsēšanai.

Biezsienu stikla trauks, kas noslēdzams ar labi pieguļošu vāku. Šādu eksikatoru var savienot ar vakuumsūkni un, radot traukā pazeminātu spiedienu, veikt vielu žāvēšanu vakuumā.

Gazometrus izmanto ūdenī praktiski nešķīstošo gāzu (skābekļa, slāpekļa u. c.) uzkrāšanai. Gazometrā nedrīkst uzkrāt ūdeņradi un citas gāzes, kas ar gaisu veido eksplozīvus maisījumus.

Karotīte izgatavota no tērauda. To izmanto skolas ķīmijas laboratorijā vielu dedzināšanai, demonstrējot skābekļa ķīmiskās īpašības.

Apaļkolbu izmanto šķidruma, šķīduma vārīšanai, karsēšanai, organisko un neorganisko vielu sintēžu veikšanai, destilācijai pazeminātā vai normālā spiedienā. Tās tilpumi ir dažādi.

Arbuzova kolbai abi kolbas kakli ir savstarpēji savienoti. To izmanto destilācijai pie pazemināta vai normāla spiediena. Lietojot Arbuzova kolbu, ir pilnīgi novērsta šķidruma iekļūšana uztvērējā.

Četrkaklu apaļkolbu izmanto šķidruma, šķīduma vārīšanai, karsēšanai, organisko sintēžu veikšanai. Tās tilpumi ir dažādi.

Destilācijas (Virca) kolbu izmanto destilācijas procesa realizēšanai (kopā ar Lībiga dzesinātāju), gāzu iegūšanai un novadīšanai. Tās tilpumi ir dažādi.

Divkaklu apaļkolbu izmanto šķidruma, šķīduma vārīšanai, karsēšanai, organisko un neorganisko sintēžu veikšanai, destilācijai pazeminātā vai normālā spiedienā. Tās tilpumi ir dažādi.

Kjeldāla kolbu izgatavo no grūti kūstoša un termiski izturīgā pireksa stikla, tās forma ir bumbierveida un kolbas kakls ir pagarināts. To lieto slāpekļa noteikšanai pēc Kjeldāla metodes.

Klaizena kolbai ir divi kakli. Vienam kaklam ir izliekta novadcaurule. To lieto šķidruma pārtvaicei (destilācijai) pazeminātā spiedienā.

Konisko (Erlenmeiera) kolbu izmanto šķīdumu pagatavošanai, vārīšanai, šķīdumu un vielu uzglabāšanai, ķīmisko iekārtu sastādīšanai. No tās ērtāk savākt nogulsnes nekā no stāvkolbas. Tās tilpumi ir dažādi.

Mērkolbu lieto, lai pagatavotu šķīdumus ar noteiktu koncentrāciju. Tās tilpumi ir dažādi.

Stāvkolbas izmanto šķīdumu pagatavošanai, vārīšanai, šķīdumu un vielu uzglabāšanai, ķīmisko iekārtu sastādīšanai. Tās tilpumi ir dažādi.

Trīskaklu apaļkolbu izmanto šķidruma, šķīduma vārīšanai, karsēšanai, organisko sintēžu veikšanai, destilācijai pazeminātā vai normālā spiedienā. Tās tilpumi ir dažādi.

Bunzena kolbu (kopā ar Bihnera piltuvi) izmanto vielu filtrēšanai. Tā ir biezsienu stikla kolba, kuras novaduli ar gumijas vakuumcauruli pievieno vakuumsūknim. Šī kolba nav paredzēta karsēšanai uz sildierīces.

Divvirzienu krānu izmanto, sastādot dažādas iekārtas eksperimentiem ar vielām.

Trīsvirzienu krānu izmanto, sastādot dažādas iekārtas eksperimentiem ar vielām.

Kristalizatori ir stikla trauki ar biezām sienām. Tos izmanto vielu pārkristalizēšanai vai arī par pneimatiskām vannām. Kristalizatoru var karsēt tikai ūdens vannā.

Izgatavo no porcelāna, stikla, nerūsējošā tērauda vai plastmasas. Lieto nelielu cieto vielu daudzumu paņemšanai.

Sastāv no pamatnes, uz kuras atrodas rotējošs elektromagnēts, un tērauda enkura. Enkuru ievieto stikla, kvarca vai plastmasas ampulā, kuru aizkausē. Ampulu novieto trauka dibenā, kurā veic maisīšanu.

Mehāniskie maisītāji ir izgatavoti no stikla vai metāla. To forma ir dažāda, piemēram, pildīta pusapļa forma.

Mēģene ir vienkāršs laboratorijas stikla vai kvarca trauks, ko izmanto eksperimentos ar nelieliem vielu daudzumiem. Mēģeņu tilpumi ir dažādi. Mēģenes lieto ķīmijā, bioloģijā un medicīnā.

Mēģeni ar novaduli izmanto gāzu iegūšanai, mazas skalotnes pagatavošanai, gāzu uztveršanai un kopā ar stikla filtru vielu filtrēšanai pazeminātā spiedienā.

Centrifugējamā mēģene ir ar sašaurinātu konusveida apakšējo galu. Tās izmanto cietu vielu atdalīšanai no šķīduma.

Graduētā mēģene ir vienkāršs laboratorijas stikla trauks ar tilpuma iedaļām, ko izmanto eksperimentos ar nelieliem vielu daudzumiem. Mēģenes tilpumi ir dažādi. Graduētās mēģenes lieto ķīmijā, bioloģijā un medicīnā speciālām vajadzībām.

Mēģeņu turētājs izgatavots no koka vai metāla. To lieto mēģeņu turēšanai sildīšanas laikā.

Menzūras izmanto šķīdumu (šķidrumu) tilpumu mērīšanai.

Izliekta stikla caurule. To lieto pārtvaices (destilācijas) iekārtās, lai savienotu dzesinātāju ar uztvērējkolbu.

Stikla nūjiņas izmanto šķīdumu (šķidrumu) maisīšanai.

Piestas izgatavo no porcelāna, ahāta, tērauda vai misiņa. Piestas lieto cietu vielu sasmalcināšanai.

Piknometrus lieto šķīdumu relatīvā blīvuma noteikšanai ar precizitāti līdz ceturtajai decimālzīmei.

Pilienu plates izgatavo no porcelāna, plastmasas. Tās izmanto analītiskajā ķīmijā eksperimentiem ar maziem vielu daudzumiem (krāsu reakcijas, nogulšņu veidošanās, vielas pierādīšanai).

Piltuves izgatavo no stikla, plastmasas. Tās ir dažāda izmēra. Piltuves izmanto šķīdumu (šķidrumu) pārliešanai un filtrēšanai. Dažreiz tās izmanto iekārtas sastādīšanā.

Allina piltuvi lieto, ja nogulsnes nepieciešams izkarsēt gāzes plūsmā.

Beramā piltuve ir izgatavota no stikla, kuras «kāja» ir ar lielu diametru, kas atvieglo cietu vielu pārbēršanu. Šo piltuvi var izmantot arī ļoti biezu, viskozu šķīdumu pārliešanai.

Bihnera piltuvi izmanto kopā ar Bunzena kolbu (vakuumkolbu) vielu paātrinātai filtrēšanai. Starp kolbas kakliņu un Bihnera piltuves kājiņu jābūt gumijas blīvei (aizbāznim).

Atdalāmo piltuvi izmanto šķidrumu atdalīšanai, kuri savstarpēji nesajaucas (piemēram, petroleja un ūdens).

Šīm piltuvēm ir pagarināta caurule. Caurules augšējās daļas diametrs ir mazāks par apakšējās daļas iekšējo diametru. Šāda piltuves konstrukcija paātrina filtrēšanas procesu.

Pilināmās piltuves paredzētas šķidruma (šķīduma) ievadīšanai reakcijas vidē. Ar krānu var regulēt ievadāmās vielas pieplūdes ātrumu.

Pinceti lieto nelielu priekšmetu paņemšanai.

Pipete gāzēm ir stikla ierīce, ko lieto analizējamo gāzu caurlaišanai vai to paņemšanai.

Mērpipete izgatavota no stikla. Uz pipetes ārējas sienas atzīmētas tilpuma iedaļas. To izmanto precīza šķīduma tilpuma ņemšanai. Mērpipetes tilpumi ir dažādi.

Mikropipete izgatavota no stikla. Uz pipetes ārējas sienas atzīmētas tilpuma iedaļas. To izmanto precīza šķīduma tilpuma paņemšanai. Mikropipetes tilpumi ir nelieli.

Mora pipete ir stikla pipete ar lodveida paplašinājumu vidū, un ar vienu noteikta tilpuma atzīmi augšdaļā. To lieto precīza šķīduma tilpuma paņemšanai.

Platkakla pudele izgatavota no stikla vai plastmasas. To izmanto cietu vielu uzglabāšanai.

Šaurkakla pudele izgatavota no stikla vai plastmasas. To izmanto šķidru vielu uzglabāšanai.

Vulfa pudele ir cilindrveida stikla pudele ar 2-3 kakliem. To izmanto gāzu žāvēšanai un gāzveida vielu ķīmiskai saistīšanai. Šo pudeli var lietot arī par reakcijas trauku gāzveida produktu iegūšanai un par drošības trauku ūdensstrūklas sūkņiem. Liela tilpuma Vulfa pudelē var uzglabāt titrētos šķīdumus.

Pulksteņstikls izgatavots no stikla. To izmanto cietu vielu svēršanai un vārglāzes pārklāšanai.

Retortes ir seni laboratorijas trauki, ko izgatavo no stikla (arī no keramikas vai metāla). Retortes izmanto destilācijai, vielu sadalīšanai, sakausēšanai augstās temperatūrās.

Azbesta sietiņu izmanto ķīmisko trauku karsēšanai virs liesmas vai elektriskās plītiņas.

Dreksela skalotne ir cilindrveida pudele ar kupolveida stikla aizbāzni, caur kuru izvadīta caurule līdz cilindra pamatnei. To izmanto gāzu žāvēšanai (piemēram, ūdeņradi žāvē ar koncentrētu sērskābi), mazgāšanai, gāzveida vielu ķīmiskai saistīšanai.

Tiščenko skalotni izmanto gāzu žāvēšanai (piemēram, ūdeņradi žāvē ar koncentrētu sērskābi), mazgāšanai, gāzveida vielu ķīmiskai saistīšanai.

Laboratorijas statīvu izgatavo no tērauda. To lieto dažāda veida ierīču, ķīmisko iekārtu stiprināšanai un turēšanai.

Strūklenes izgatavo no plastmasas vai arī no stikla. Lieto nogulšņu mazgāšanai ar destilēto ūdeni vai kādu citu šķidrumu, kā arī nogulšņu noskalošanai no filtriem un trauku sienām. Tajās uzglabā nelielus destilētā ūdens daudzumus.

Ūdenstrūklas sūkni lieto suspensiju filtrēšanai kopā ar Bunzena kolbu un Bihnera piltuvi.

Analītiskos svarus lieto vielu svēršanai ar lielu precizitāti (līdz ±0,00005 g).

Laboratorijas svarus lieto vielu svēršanai ar precizitāti līdz 0,01 g.

Sverglāzīti izgatavo no stikla vai metāla. Tās izmanto sausu, higroskopisku vielu svēršanai.

Termometrs – ierīce cietu vielu, gāzu un šķidru vielu temperatūras noteikšanai.

Tīģeļus izgatavo no porcelāna, kvarca, ahāta, tērauda vai korunda. Tos lieto vielu karsēšanai.

Grafīta tīģeli lieto kausēšanai augstā temperatūra reducējošā vidē.

Šamota tīģeli lieto darbam augstā temperatūra (virs 1200°C).

Tīģeļknaibles izgatavotas no metāla. Tās lieto tīģeļu pārnešanai, ievietošanai mufeļkrāsnīs un izņemšanai no tām.

Koha trauciņu izmanto vielu svēršanai.

Petri trauciņu lieto vielu svēršanai.

Djuāra trauki ir dažādas formas stikla trauki ar dubultsienām. Tos lieto šķidru gāzu uzglabāšanai.

Trijkāji lieto kā paliktni ūdens un citām vannām un lielu trauku karsēšanai.

Porcelāna trijstūri lieto kā paliktni tīģeļa, porcelāna bļodiņas un citu trauku nostiprināšanai statīva gredzenā.

Vārglāzi lieto šķīdumu pagatavošanai, sildīšanai, vārīšanai, vielu iegūšanai, ķīmisko reakciju norišu pētīšanai. To izmēri ir dažādi.

Porcelāna vārglāzi lieto šķīdumu pagatavošanai, sildīšanai, vārīšanai un vielu iegūšanai.