Fizikālie lielumi
Par fizikālo lielumu sauc īpašību, kas kvalitatīvā ziņā kopīga daudziem fizikāliem objektiem, bet kvantitatīvā ziņā ir individuāla katram objektam. Fizikālo lielumu vienmēr novērtē ar skaitli šim lielumam pieņemtajās vienībās.
Pamata fizikālais lielums ir fizikālais lielums sistēmā, kas nosacīti pieņemts kā neatkarīgs no citiem lielumiem šai sistēmā.
Par atvasināto fizikālo lielumu sauc fizikālo lielumu sistēmā, kas noteikts, izmantojot sistēmas pamata fizikālos lielumus.
Fizikālo lielumu sistēma ir dažādu fizikālo lielumu sakopojums, kas izveidots , izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem.
Fizikālā lieluma pamatvienība ir fizikālā lieluma vienība, kas izvēlēta patvaļīgi, veidojot doto vienību sistēmu.
Fizikālā lieluma sistēmas vienība ir pamata vai atvasināta vienība, kas ietilpst kādā sistēmā.
Par fizikālo lielumu vienību sistēmu sauc pamata un atvasināto vienību sakopojumu, kas veido kādu sistēmu atbilstoši pieņemtajiem principiem. Sistēma reglamentē vienību izvēli. Dažādiem mērķiem un vajadzībām var lietot un arī lieto atšķirīgas vienības. Taču ieteicams lietot vienotu, internacionālu vienību sistēmu.
Starptautiskajā vienību sistēmā SI, kas pieņemta XI Mēru un svaru ģenerālajā konferencē 1960. gadā, ir pamatvienības un atvasinātās vienības. Pieļaujami arī SI vienību decimāldaudzkārtņi un decimāldaļas. Atsevišķos gadījumos un specifiskās jomās tiek lietotas vēl arī dažas ārpussistēmas vienības.
Ārpussistēmas vienība ir vienība, kas neietilpst nevienā vienību sistēmā.
Bezdeminsionāls fizikālais lielums ir fizikālais lielums, kura mērvienībā pamatlielumi ir nulles pakāpē.
Demensionāls fizikālais lielums ir fizikālais lielums, kura mērvienībā kaut viens no pamatlielumiem nav nulles pakāpē.
Fizikālā konstante ir nemainīgs, no sistēmas konkrētā stāvokļa neatkarīgs lielums. Šo konstanšu eksperimentāli noteiktās vērtības tiek dotas ar noteiktu precizitāti.
SI pamatvienības
| Lielums | Pamatlieluma apzīmējums | Pamatvienības nosaukums | Pamatvienības apzīmējums |
| Garums | |||
| Masa | |||
| Laiks | |||
| Strāvas stiprums; | |||
| Temperatūra | |||
| Gaismas stiprums | |||
| Vielas daudzums |
Papildvienības
| Lielums | Pamatvienības nosaukums | Pamatvienības apzīmējums |
| Plaknes leņķis | radiāns | rad |
| Telpisks leņķis | steradiāns | sr |
Ķīmijas aprēķinos izmantojamie fizikālie lielumi
| Fizikālā lieluma nosaukums | Apzīmējums | Skaitliskā vērtība | Vienības |
| Atommasa | A | u | |
| Atommasa, relatīvā ~ | Ar | ||
| Atommasas vienība | u | 1,6605402·10-27 | kg |
| Blīvums | ρ | kg/m3 | |
| Blīvums, relatīvais ~ | d | ||
| Blīvums, ūdens ~ (+4 oC) | ρ | 1000 | kg/m3 |
| Daļa, masas ~ | w | ||
| Daļa, moldaļa |  |
||
| Daļa, tilpumdaļa | φ | ||
| Daļiņu skaits | N | ||
| Disociācijas pakāpe | α | ||
| Entalpija | H | J | |
| Gāzveida vielas moltilpums (n.a.) | V0 (Vm) | 22,4 | L/mol |
| Koncentrācija | |||
| Koncentrācija, masas ~ |  |
g/L | |
| Koncentrācija, molārā ~ | cM | mol/L | |
| Koncentrācija, normālā ~ | cN | mol/L | |
| Konstante Faradeja ~ | F | 96500 | C/mol |
| Konstante, Avogadro ~ | N0 (NA) | 6,02·1023 | mol-1 |
| Konstante, gāzu universālā ~ | R | 8,31 | J/(mol·K) |
| Konstante, līdzsvara ~ | K | ||
| Laiks | t | s | |
| Masa | m | kg | |
| Molmasa | M | g/mol | |
| Molmasa, vidējā gaisa ~ | Mg | 29 | g/mol |
| Polimerizācijas pakāpe | n | ||
| Reakcijas ātrums |  |
mol/(L·s) u.c. | |
| Reakcijas iznākums | η | ||
| Siltuma daudzums | Q | J | |
| Spiediens | p | Pa | |
| Spiediens, normāls ~ | p0 | 101,3 | kPa |
| Spiediens, normāls ~ | p0 | 760 | Hg st. |
| Spiediens, normāls ~ | p0 | 1 | atm |
| Strāvas stiprums | I | A | |
| Temperatūra | t, T | ||
| Temperatūra, normālā ~ | t0 | 0 | °C |
| Temperatūra, normālā ~ | T0 | 273 | K |
| Tilpums | V | m3 | |
| Ūdeņraža eksponents | pH | ||
| Vielas daudzums | n | mol |
Priedēkļi vienības daudzkārtņu darināšanai
|
Priedēkļi vienības daļu darināšanai
|
