- Augstāka līmeņa kategorija: Izziņas materiāli
- Kategorija: Ķīmijas rokasgrāmata
- Publicēts 26 maijs 2019
- Skatīts: 1453
Laboratorijas darbu tehnika
Aizbāžņu lietošana
Lietojot aizbāžņus, jāievēro šādi noteikumi:
1. kā korķa, tā arī gumijas, stikla un plastmasas aizbāžņi jāizmanto taupīgi. Jāizmanto arī vecie aizbāžņi;
2. vispirms traukiem jāpielāgo aizbāznis, un tikai pēc tam var ievietot tajā vielu. Nedrīkst sajaukt dažādu trauku aizbāžņus; katram traukam jābūt savam aizbāznim, it īpaši tas attiecas uz stikla aizbāžņiem;
3. ja trauks ar pieslīpētu stikla aizbāzni ir tukšs, tad starp aizbāzni un trauka kaklu obligāti jāievieto papīra gabaliņš;
4. ja ar korķa aizbāzni jānoslēdz trauks, kurā atrodas skābe vai sārms, tad aizbāznis vispirms jāapstrādā;
5. šķīdumus, kuriem ir sārmaina vide, nedrīkst uzglabāt traukos ar pieslīpētiem stikla aizbāžņiem, jo aizbāžņi nenovēršami «ieēdīsies»;
6. cauruma urbšana jāsāk no aizbāžņa mazākā diametra pamatnes;
7. kad izurbtajā aizbāznī ievieto stikla cauruli vai termometru, tie jātur ar roku, kura ir apsieta ar dvieli, un pēc iespējas tuvāk pie tā gala, kur atrodas aizbāznis.
Destilācija
Destilējot var atdalīt vielas ar zemāku viršanas temperatūru no vielām, kurām ir augstāka viršanas temperatūra. Sildot destilācijas kolbā ielieto šķidrumu, iztvaiko tā sastāvdaļa, kurai ir zemāka viršanas temperatūra. Tvaiki nokļūst dzesētājā, kur tie kondensējas. Kondensātu savāc uztvērējtraukā. Destilācijas kolbā paliek grūti gaistošie un negaistošie piemaisījumi.
Destilācijas kolbā drīkst iepildīt tik daudz destilējamā šķidruma, lai tas aizņemtu ne vairāk kā 2/3 no kolbas tilpuma. Tajā ievieto arī dažus stikla kapilārus vai stikla lauskas (vārķermeņus) tādējādi nodrošinot šķidruma vienmērīgu viršanu. Kolbu nedrīkst karsēt uz atklātas uguns. Kad tajā ir palicis 10... 15 % no sākotnējā šķidruma tilpuma, destilēšana ir jābeidz, lai kolba nepārsprāgtu.
Ekstrakcija
Ekstrakciju var izmantot vielu atdalīšanai un attīrīšanai. Ūdens šķīdumiem šķirpiltuvē pievieno organisku šķīdinātāju, kas nešķīst ūdenī (CCl4, CHCl3, C2H5 - O - C2H5 u. c.) Izveidojas divi slāņi, starp kuriem noris vielu sadalīšanās. Sadalīšanās līdzsvari parasti iestājas samērā ātri. Vielas pilnīgāku ekstrakciju var panākt, veicot šķirpiltuves kratīšanu (ar vienu roku pieturot šķirpiltuves krānu, ar otru piltuves aizbāzni). Pēc 2...3 min ilgas kratīšanas šķirpiltuvē no jauna ļauj izveidoties diviem slāņiem. Tad, noņemot korķi, atverot krānu, uzmanīgi izvada apakšējo slāni. Organisko šķīdinātāju (ekstrahentu) izvēlas ar tādu aprēķinu, lai tajā pārietu attīrāmā viela, bet nepārietu piemaisījumi vai arī otrādi.
Filtrēšana
Veicot filtrēšanu, jāievēro šādi noteikumi:
1. filtra lielumam jāatbilst nogulšņu daudzumam: jo mazāk nogulšņu, jo mazākam jābūt filtram un otrādi;
2. pirms nogulšņu pārnešanas uz filtra tās divas vai trīs reizes jāskalo pēc dekantēšanas metodes, bet pēc tam pilnīgi jāizskalo uz filtra;
3. filtra līmenim piltuvē jāatrodas zemāk par piltuves malām, bet nogulsnes drīkst aizņemt ne vairāk kā pusi no filtra;
4. strādājot ar smagām nogulsnēm, jālieto filtrēšanas konuss;
5. filtrējot ļoti sīkas nogulsnes, jālieto ļoti blīvi filtri (barīta filtri); ne katrs filtrpapīrs derīgs jebkuru nogulšņu filtrēšanai;
6, šķidrums uz filtra jālej tikai gar stikla nūjiņu, šķidruma līmenim jāatrodas 3 - 5 mm zem filtra malas;
7. silts šķidrums filtrējas labāk;
8. mazgājot nogulsnes uz filtra, katru jauna ūdens vai cita šķidruma porciju pielej tikai tad, kad iepriekšējā porcija ir pilnīgi iztecējusi. Nogulsnes ieteicams mazgāt ar nelielām šķidruma porcijām;
9. filtrēšanu var paātrināt, pagarinot piltuves cauruli, lietojot pazeminātu spiedienu un Bihnera piltuvi;
10. salokot filtru, jāraugās, lai nesaplēstu tā virsotni. Filtram labi jāpiegulst piltuves malām, bet piltuves galam jāskaras pie vārglāzes sienas;
11. pirms filtrēšanas filtrs uz piltuves jāsamitrina ar filtrējamo šķidrumu; samitrināšanai jālieto tikai tīrs šķidrums;
12. filtrējot ugunsnedrošus šķidrumus, tuvumā nedrīkst atrasties degoši degļi;
13. filtrējot pazeminātā spiedienā, jāraugās, lai kolbā neuzkrātos pārāk daudz filtrāta; nedrīkst pieļaut, ka filtrāta līmenis sniedzas līdz atzarojumam, kas kolbu savieno ar vakuumsūkni;
14. sastādot ierīci filtrēšanai pazemināta spiedienā, starp kolbu un vakuumsūkni jāievieto drošības pudele;
15. strādājot ar presētā stikla filtriem, nedrīkst tos aizblīvēt, jo pēc tam filtrus vairs nevar izmazgāt. Presētā stikla filtrus nedrīkst tīrīt ar sārmu šķīdumiem.
Gāzu iegūšana
Vairāku gāzu iegūšanai var izmantot cietu vielu reakcijas ar dažādu vielu šķīdumiem. Lielākiem daudzumiem lieto Kipa aparātu, mazākiem - citus aparātus. Parasti šāda veida aparatūrā spiediens kolbā ir tikpat liels kā pilināmā piltuvē, un tādējādi ir novērsta iespēja gāzei izspiest piltuves krānu un izplūst pa to.
Šādā veidā var iegūt vairākas gāzes:
H2S no dzelzs sulfīda un 25% sērskābes vai 20% sālsskābes šķīduma; CO2 no marmora un atšķaidītas (1 : 1) sālsskābes; H2 no cinka granulām un atšķaidītas sālsskābes (1 : 1) vai sērskābes (1 : 8).
Iztvaicēšana un ietvaicēšana
Iztvaicēšanu lieto vielas atdalīšanai no šķīdinātāja vai koncentrētu šķīdumu iegūšanai. Karsēšanu veic līdz viršanas temperatūrai.
Ietvaicēšana ir šķīduma karsēšana temperatūrā, kas ir zemāka par šķīduma viršanas temperatūru. Ietvaicēšanu izmanto termiski nestabilu vielu iegūšanai.
Iztvaicēšanu un ietvaicēšanu veic porcelāna bļodiņā vai vārglāzē.
Kristalizēšana
Kristalizēšana noris, veidojoties pārsātinātam šķīdumam. Ja kristalizējamās vielas šķīdība ir mazāka nekā piemaisījumvielu šķīdība, tad kristalizēšanās procesā noris arī attīrīšana. Piemaisījumvielas paliek galvenokārt šķīdumā, un kristālos to ir maz.
Kristalizēšanu var izdarīt porcelāna bļodiņā, apaļkolbā, vārglāzē. Pārsātinājumu panāk, šķīdumu ietvaicējot. Pēc atdzišanas noris vielas kristalizēšanās. Ja vielas šķīdība ir stipri atkarīga no temperatūras, pagatavo paaugstinātā temperatūrā piesātinātu šķīdumu, kuram atdziestot, viela kristalizējas.
Ķīmisko trauku mazgāšana
Traukus var iztīrīt pēc dažādām metodēm, piemēram, pēc mehāniskās, fizikālās, ķīmiskās un fizikāli ķīmiskās metodes vai tās dažādi kombinējot.
Lai katram konkrētam trauku mazgāšanas gadījumam izvēlē tos pareizāko mazgāšanas metodi, jāievēro šādi noteikumi:
1. traukiem vienmēr jābūt tīri izmazgātiem un izskalotiem ar destilēto ūdeni;
2. jāzina, kādas īpašības ir vielām, no kurām jāattīra trauks; vērtīgo vielu šķīdumus un nogulsnes (jods, sudrabs, platīns, dzīvsudrabs u. c.), sagatavojot traukus mazgāšanai, nedrīkst izmest; koncentrētos skābju un sārmu šķīdumus, vielas ar asu smaku un indīgās vielas, hroma maisījumu, nātriju u. c. nedrīkst izliet vai izmest izlietnēs, šo vielu atlikumi jāuzkrāj atsevišķos šiem nolūkiem paredzētos traukos;
3. traukus, kuros bijušas bīstamas un indīgas vielas, atļauts mazgāt tikai tiem darbiniekiem, kas ir speciāli apmācīti darbam ar šīm vielām. Šādu trauku mazgāšanai jābūt atsevišķai izlietnei, kurai jāatrodas zem velkmes;
4. trauki, kuros bijušas vielas ar asu smaku, jāmazgā tikai velkmē; jāievēro sevišķa piesardzība, mazgājot traukus ar koncentrētiem sārmu šķīdumiem, koncentrētām skābēm, hroma maisījumu un citiem stipriem oksidētājiem (reducētājiem). Strādājot ar organiskajiem šķīdinātājiem, jāizvairās ieelpot to tvaikus, jāsargās, lai šķīdinātāji nenokļūtu uz rokām vai apģērba, un jāatceras, ka daudzi no tiem ir ugunsnedroši;
5. jāizmanto netīrumu spēja šķīst ūdenī (aukstā vai karstā) vai arī citos šķīdinātajos, sārmu, sāļu vai skābju šķīdumos; mazgājot traukus ar dažādiem organiskajiem šķīdinātājiem, tie jālieto taupīgi;
6. gadījumā, kad vielām, no kurām attīra trauku, ir izteiktas oksidējošas (reducējošas) īpašības, mazgāšanai rekomendējams izmantot stiprus reducētājus (oksidētājus), lai mazgāšanas procesā vielas, kas veido netīrumus, pārveidotos par viegli šķīstošiem savienojumiem;
7. mazgāšanai var izmantot virsmaktīvas vielas vai arī virsmaktīvas vielas kopā ar abrazīvām vielām (ziepes, sintētiskos mazgāšanas līdzekļus, mazgājošās pastas u. c.);
8. ja nogulsnes, kas padara trauku netīru, ir praktiski nešķīstošas, var izmantot mehānisko tīrīšanas paņēmienu (tīrīšana ar suku); strādājot ar mēģeņu un kolbu mazgājamām apaļsukām, jāuzmanās, lai ar to asajiem galiem neizspiestu trauka dibenu vai nesaplēstu tā sienas;
9. arvien jāatceras drošības tehnikas noteikumi un iespējamie trauku mazgāšanas negadījumi, it īpaši, ja nav zināmas to vielu īpašības, kuras veido netīrumus;
10. žāvējot traukus, jāuzmanās, lai tajos neiekļūtu netīrumi.
Atceries! Stikls ir plīstošs!
Sildīšana un karsēšana
Lietojot spirta degli, jāievēro, ka nedrīkst pārnēsāt degošu spirta degli, kā arī nedrīkst aizdedzināt vienu degli ar otru. Tas jāizdara ar sērkociņu.
Smalcināšana
Cieto vielu var sasmalcināt ar rokām vai mehāniski. Nelielus vielu daudzumus var sasmalcināt ar rokām, bet, ja vielas ir vairāk kā 100 g, lietderīgāk to sasmalcināt mehāniski.
Sasmalcinot cietos materiālus ar rokām, nelielu daudzumu cietās vielas ieber piestā, ar piestalu veic sasmalcināšanu, berzējot to pret piestas pamatni. Piestu pietur ar roku, lai tā neapgāztos.
Sublimēšana
Sildot dažas kristāliskas vielas, piemēram, jodu, tās nekūst un neveido šķidrumus, bet pāriet gāzveida stāvoklī. Tvaikus atdzesējot, tie atkal pārvēršas par kristālisku vielu. Šo procesu sauc par sublimēšanos.
Sublimēšanu izmanto, lai vielu attīrītu no piemaisījumiem, kuri nesublimējas. Tā attīra, piemēram, I2, NH4Cl, As2O3. Visvienkāršākā ierīce vielu sublimēšanai ir izveidojama no diviem pulksteņstikliem. Var izmantot arī porcelāna bļodiņu un piltuvi.
Svēršana
Vielas, kas paredzētas parastajiem ķīmijas eksperimentiem, sver uz laboratorijas svariem.
Ar šiem svariem var mērīt masu, nepārsniedzot ±0,01 g (±10 mg) lielu kļūdu. Veicot kvantitatīvo analīzi, svēršanu izdara uz analītiskajiem svariem, un tad kļūda nepārsniedz ±0,0001 g (±0,1 mg).
Gan laboratorijas, gan arī analītiskie svari gandrīz vienmēr ir vienādplecu sviras svari.
Sverot uz analītiskajiem svariem, jāievēro šāda darba secība:
1. jānovieto futrālis ar atsvaru komplektu pa labi no svariem, bet eksikators vai sveramais priekšmets - pa kreisi.
2. jāpārbauda svaru stāvoklis - vai svaru kausi ir tīri, vai uz tiem nav svešķermeņu, vai «jātnieks» atrodas tam paredzētajā vietā. Pēc tam jāpārbauda svaru nulles punkts un jāatzīmē burtnīcā tā stāvoklis.
3. jāatver svaru kreisās puses sānu durtiņas un jānovieto sveramais priekšmets svaru kausa centrā; pēc tam durtiņas jāaizver.
4. jāatver svaru kausa labās puses sānu durtiņas un jāsāk svēršana; atsvariņi no futrāļa obligāti jāizņem, ar pinceti. Atsvarus uz svaru kausa var novietot vai noņemt no tā tikai tad kad svari ir aretēti.
Šķīdināšana
Vielu šķīdība ir atkarīga no tās īpašībām, šķīdinātāja īpašībām un apstākļiem, kādos veic šķīdināšanas procesu.
Dažām vielām šķīdība ūdenī ir ierobežota. Cietas vielas šķīdību visbiežāk var palielināt, ja šķīdumu karsē, bet dažu gāzu šķīdību palielina, šķīduma temperatūru samazinot vai arī paaugstinot spiedienu.
Jāatceras, ka, jaucot šķīdumus (šķidras vielas) kopā, lielāka blīvuma šķīdumi (šķidrumi) jāpievieno mazāka blīvuma šķīdumiem (šķidrumiem). Piemēram, pagatavojot skābju šķīdumus, skābi lej ūdenī, bet ne otrādi!
Turklāt, šķīdinot cietas vielas, tās vispirms ievieto kolbā.
Titrēšana
Titrēšanā izmanto bireti, kura ir pildīta ar zināmas koncentrācijas šķīdumu (titrants). Noteiktu tilpumu analizējama šķīduma titrē koniskajā kolbā. Titrantu pievieno lēnam, pa pilienam. Titrēšanu pārtrauc līdz paradās analītiskais signāls (šķīduma krāsas maiņa, nogulšņu veidošanās).
Izlietoto titranta tilpumu nolasa pēc apakšējā meniska. Titrē atkārtoti līdz rezultātu sakritībai.
Par titrētiem šķīdumiem jāatceras šādi noteikumi:
1. titrētiem šķīdumiem pēc iespējas jābūt svaigiem, tos nedrīkst ilgstoši uzglabāt; katram šķīdumam ir noteikts uzglabāšanas termiņš;
2. uzglabājot titrētie šķīdumi izmaina savu titru, tāpēc tie dažkārt jāpārbauda, bet veicot sevišķi atbildīgas analīzes, šķīduma titra pārbaude ir obligāta;
3. titrētie šķīdumi, uz kuriem iedarbojas gaisma (AgNO3 šķīdumi u. c.), jāuzglabā dzeltenās vai tādās pudelēs, kuras aizsargā šķīdumu no gaismas iedarbības;
4. pagatavojot kālija permanganāta šķīdumus, to titrs jākoriģē ne ātrāk kā 3 - 4 dienas pēc šķīduma pagatavošanas. Tas pats attiecas arī uz visiem citiem šķīdumiem, kas laika gaitā, saskaroties ar gaisu stiklu, utt., spēj izmainīties;
5. uz visām titrēto šķīdumu pudelēm jābūt skaidri salasāmam uzrakstam ar vielas nosaukumu un koncentrāciju.
Žāvēšana
Gāzu žāvēšanai var izmantot vairākus paņēmienus:
1. laižot gāzi caur koncentrētu sērskābi, kura iepildīta skalotnē;
2. laižot gāzi caur cietiem sorbentiem, piemēram, bezūdens kalcija hlorīdu, silikageli u.c.;
3. izsaldēšanu.
Cietas vielas, kuras ir higroskopiskas, žāvē eksikatorā, kurā ir ievietota ūdeni saistoša viela, piemēram, bezūdens kalcija hlorīds, koncentrēta sērskābe, fosfora(V) oksīds.
Vielas, kuras nav higroskopiskas, nepiesaista ūdeni un gaisā ir stabilas, var žāvēt gaisā.
Šķidras vielas žāvē ar ūdeni saistošiem neorganiskajiem savienojumiem. Tos ieber traukā ar žāvējamo šķidrumu un vairākas reizes sakrata; trauku noslēdz ar aizbāzni un atstāj stāvēt vismaz 12 stundas. Pēc tam veic izžāvētās vielas atdestilēšanu (trauki iepriekš jāizkarsē virs 100°C) Svarīgi, lai šķidrā viela, kuru žāvē, nereaģētu ar ūdeni saistošo vielu.
Nosacītie apzīmējumi
Mūsdienās gan ražošanā, gan sadzīvē plaši lieto dažādus nosacītus apzīmējumus, piemēram, tādus, kuri raksturo vielu un materiālu īpašības. Tie ir atrodami ne tikai ķīmijas laboratorijās, bet arī uz sadzīves ķīmijas preču etiķetēm un iepakojumā, uz izstrādājumiem no dažādiem audumiem utt. Taču vairāki cilvēki ignorē šis zīmes, jo nezina, ko tās apzīmē. Tādējādi var būt apdraudēta šo cilvēku un apkārtējo cilvēku veselība un vide; nepareizas rīcības dēļ apģērba priekšmeti kalpo īsāku periodu, nekā tie varētu kalpot, ja būtu ievērotas visas ražotāja prasības pret izstrādājuma kopšanu. Šī iemesla dēļ uzskatījām par pareizu izvietot mūsu izveidotājā programmā visas biežāk laboratorijās un sadzīvē lietojamās zīmes.
ĶĪMIJAS ZĪMES
Aizlieguma zīmes
Aizliegts ēst, dzert, nogaršot vielas. | |
Vielas aizliegts ņemt rokās. | |
Aizliegts atstāt izbērtus vai izlietus reaktīvus. | |
Pārpalikušos reaģentus aizliegts iebērt, ieliet atpakaļ pudelē vai traukā, no kurienes tie tika paņemti. | |
Aizliegts izliet vai izbērt reaktīvu atlikumus izlietnē. | |
Aizliegts mainīt korķus pudelēm. | |
Aizliegts ņemt dažādas vielas ar vienu un to pašu karotīti vai pipeti. | |
Aizliegts atstāt atvērtas pudeles, kurās ir šķidrumi vai sausas vielas. | |
Aizliegts dzēst ar ūdeni. | |
Aizliegts izmantot atklātu uguni. |
Brīdinājuma zīmes
Sprādzienbīstama viela. Apzīmējums ar burtu: E sprādzienbīstams | |
Degšanu veicinoša viela. Apzīmējums ar burtu: O spēcīgs oksidētājs | |
Indīga viela. Apzīmējums ar burtu: T+ ļoti toksisks T toksisks | |
Kodīga viela Apzīmējums ar burtu: C kodīgs | |
Veselībai kaitīga, kairinoša viela Apzīmējums ar burtu: Xn kaitīgs Xi kairinošs | |
Viegli uzliesmojoša viela Apzīmējums ar burtu: F+ īpaši viegli uzliesmojošs F viegli uzliesmojošs | |
Videi bīstama viela Apzīmējums ar burtu: N bīstams videi | |
Radioaktīva viela vai jonizējošs starojums | |
Bīstami – elektrība | |
Vispārīga bīstamība |
Rīkojuma zīmes
Uzglabāt bērniem nepieejama vietā! | |
Darbs ar šķidru koncentrātu. | |
Darbs ar sausu koncentrātu. | |
Pielietošanas paņēmiens. | |
Strādājot izmantot cimdus! | |
Strādājot izmantot zābakus! | |
Strādājot izmantot aizsargbrilles! | |
Strādājot izmantot deguna un mutes aizsarglīdzekļus! | |
Strādājot izmantot respiratoru! | |
Nomazgāties pēc darba ar ķimikālijām! | |
Bīstams vai kaitīgs dzīvniekiem. | |
Bīstams vai kaitīgs zivīm – piesārņo ūdens tilpnes. |
Ugunsdrošības zīmes
Ugunsgrēka paziņošanas vieta | |
Pirmās palīdzības aptieciņa. | |
Ugunsdzēšamais aparāts. |
BURTU APZĪMĒJUMI
Iedarbības raksturojums
R1 | Sprādzienbīstams sausā veidā |
R2 | Sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā |
R3 | Augsts sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā |
R4 | Veido sprādzienbīstamus savienojumus ar metāliem |
R5 | Karsēšana var izraisīt eksploziju |
R6 | Sprādzienbīstams gaisa un bezgaisa vidē |
R7 | Var izraisīt ugunsgrēku |
R8 | Saskaroties ar degošu materiālu, var izraisīt ugunsgrēku |
R9 | Sprādzienbīstams, sajaucot ar degošu materiālu |
R10 | Uzliesmojošs |
R11 | Viegli uzliesmojošs |
R12 | Īpaši viegli uzliesmojošs |
R14 | Aktīvi reaģē ar ūdeni |
R15 | Saskaroties ar ūdeni, izdala īpaši viegli uzliesmojošas gāzes |
R16 | Sprāgst, saskaroties ar oksidētājiem |
R17 | Spontāni uzliesmo gaisā |
R18 | Izmantojot var veidot uzliesmojošu vai sprādzienbīstamu tvaiku un gaisa maisījumu |
R19 | Var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus |
R20 | Kaitīgs ieelpojot |
R21 | Kaitīgs, nonākot saskarē ar ādu |
R22 | Kaitīgs norijot |
R23 | Toksisks ieelpojot |
R24 | Toksisks, nonākot saskarē ar ādu |
R25 | Toksisks norijot |
R26 | Ļoti toksisks ieelpojot |
R27 | Ļoti toksisks, nonākot saskarē ar ādu |
R28 | Ļoti toksisks norijot |
R29 | Saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes |
R30 | Var viegli uzliesmot lietošanas laikā |
R31 | Saskaroties ar skābēm, izdala toksiskas gāzes |
R32 | Saskaroties ar skābēm, izdala ļoti toksiskas gāzes |
R33 | Kaitīgas kumulatīvas ietekmes draudi |
R34 | Rada apdegumus |
R35 | Rada smagus apdegumus |
R36 | Kairina acis |
R37 | Kairina elpošanas sistēmu |
R38 | Kairina ādu |
R39 | Būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi |
R40 | Kancerogenitāte ir daļēji pierādīta |
R41 | Nopietnu bojājumu draudi acīm |
R42 | Ieelpojot var izraisīt paaugstinātu jutīgumu |
R43 | Saskaroties ar ādu, var izraisīt paaugstinātu jutīgumu |
R44 | Sprādziena draudi, karsējot slēgtā vidē |
R45 | Kancerogēna viela |
R46 | Var radīt pārmantojamus ģenētiskus defektus |
R47 | Reproduktīvajai sistēmai toksiska viela |
R48 | Iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares |
R49 | Ieelpojot var izraisīt ļaundabīgus audzējus |
R50 | Ļoti toksisks ūdens organismiem |
R51 | Toksisks ūdens organismiem |
R52 | Kaitīgs ūdens organismiem |
R53 | Var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē |
R54 | Toksisks augiem |
R55 | Toksisks dzīvniekiem |
R56 | Toksisks augsnes organismiem |
R57 | Toksisks bitēm |
R58 | Var izraisīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi vidē |
R59 | Bīstams ozona slānim |
R60 | Var kaitēt reproduktīvajām spējām |
R61 | Var kaitēt augļa attīstībai |
R62 | Iespējams kaitējuma risks reproduktīvajām spējām |
R63 | Iespējams kaitējuma risks augļa attīstībai |
R64 | Var kaitēt zīdāmam bērnam |
R65 | Kaitīgs - norijot var izraisīt plaušu bojājumu |
R66 | Atkārtota iedarbība var radīt sausu ādu vai izraisīt tās sprēgāšanu |
R67 | Tvaiki var radīt miegainību un reiboni |
R68 | Iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks |
Iedarbības savienotie raksturojumi
R14/15 | Aktīvi reaģē ar ūdeni, izdalot īpaši viegli uzliesmojošas gāzes |
R15/29 | Saskaroties ar ūdeni, izdala īpaši viegli uzliesmojošas toksiskas gāzes |
R20/21 | Kaitīgs ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu |
R20/21/22 | Kaitīgs ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot |
R21/22 | Kaitīgs, nonākot saskarē ar ādu un norijot |
R23/24 | Toksisks ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu |
R23/25 | Toksisks ieelpojot un norijot |
R23/24/25 | Toksisks ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot |
R24/25 | Toksisks, nonākot saskarē ar ādu un norijot |
R26/27 | Ļoti toksisks ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu |
R26/28 | Ļoti toksisks ieelpojot un norijot |
R26/27/28 | Ļoti toksisks ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot |
R27/28 | Ļoti toksisks, nonākot saskarē ar ādu un norijot |
R36/37 | Kairina acis un elpošanas sistēmu |
R36/38 | Kairina acis un ādu |
R36/37/38 | Kairina acis, ādu un elpošanas sistēmu |
R37/38 | Kairina elpošanas sistēmu un ādu |
R39/23 | Toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot |
R39/24 | Toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu |
R39/25 | Toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi norijot |
R39/23/24 | Toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu |
R39/23/25 | Toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot un norijot |
R39/24/25 | Toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu un norijot |
R39/23/24/25 | Toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot |
R39/26 | Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot |
R39/27 | Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu |
R39/28 | Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi norijot |
R39/26/27 | Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu |
R39/26/28 | Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot un norijot |
R39/27/28 | Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu un norijot |
R39/26/27/28 | Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu vai norijot |
R42/43 | Saskaroties ar ādu vai ieelpojot, var izraisīt paaugstinātu jutīgumu |
R48/20 | Kaitīgs - ieelpojot iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības |
R48/21 | Kaitīgs - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares ar ādu |
R48/22 | Kaitīgs - norijot iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības |
R48/20/21 | Kaitīgs - ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu, iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības |
R48/20/22 | Kaitīgs - ieelpojot un norijot iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības |
R48/21/22 | Kaitīgs - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares ar ādu un norijot |
R48/20/21/22 | Kaitīgs - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot, norijot un nonākot saskarē ar ādu |
R48/23 | Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot |
R48/24 | Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares ar ādu |
R48/25 | Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības norijot |
R48/23/24 | Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu |
R48/23/25 | Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot un norijot |
R48/24/25 | Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares ar ādu un norijot |
R48/23/24/25 | Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot |
R50/53 | Ļoti toksisks ūdens organismiem, var radīt ilgtermiņa nevēlamu ietekmi ūdens vidē |
R51/53 | Toksisks ūdens organismiem, var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē |
R52/53 | Bīstams ūdens organismiem, var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē |
R68/20 | Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks ieelpojot |
R68/21 | Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks, nonākot saskarē ar ādu |
R68/22 | Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks norijot |
R68/20/21 | Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu |
R68/20/22 | Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks ieelpojot un norijot |
R68/21/22 | Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks, nonākot saskarē ar ādu un norijot |
R68/20/21/22 | Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot |
Drošības prasību zīmes
S1 | Turēt noslēgtu |
S2 | Sargāt no bērniem |
S3 | Uzglabāt vēsā vietā |
S4 | Neuzglabāt dzīvojamās telpās |
S5 | Uzglabāt … (ražotājs norāda šķidrumu, kurā viela vai produkts uzglabājams) |
S6 | Uzglabāt … (ražotājs norāda gāzi, kurā viela vai produkts uzglabājams) |
S7 | Uzglabāt cieši noslēgtu |
S8 | Uzglabāt sausu |
S9 | Uzglabāt labi vēdināmā vietā |
S12 | Neuzglabāt slēgtā veidā |
S13 | Neuzglabāt kopā ar pārtiku vai dzīvnieku barību |
S14 | Neuzglabāt kopā ar … (ražotājs norāda nesavietojamās vielas) |
S15 | Sargāt no sasilšanas |
S16 | Sargāt no uguns - nesmēķēt |
S17 | Sargāt no degoša materiāla |
S18 | Ievērot īpašu piesardzību, darbojoties ar konteineru un atverot to |
S20 | Nedzert un neēst, darbojoties ar vielu |
S21 | Nesmēķēt, darbojoties ar vielu |
S22 | Izvairīties no putekļu ieelpošanas |
S23 | Izvairīties no gāzes vai dūmu, vai tvaiku, vai aerosolu ieelpošanas (formulējumu nosaka ražotājs) |
S24 | Nepieļaut nokļūšanu uz ādas |
S25 | Nepieļaut nokļūšanu acīs |
S26 | Ja nokļūst acīs, nekavējoties tās skalot ar lielu daudzumu ūdens un meklēt medicīnisku palīdzību |
S27 | Nekavējoties novilkt notraipīto apģērbu |
S28 | Ja nokļūst uz ādas, nekavējoties skalot ar lielu daudzumu … (norāda ražotājs) |
S29 | Aizliegts izliet kanalizācijā |
S30 | Stingri aizliegts pievienot ūdeni |
S33 | Veikt drošības pasākumus, lai pasargātu no statiskās elektrības iedarbības |
S35 | Šo vielu vai produktu un iepakojumu likvidēt drošā veidā |
S36 | Izmantot piemērotu aizsargapģērbu |
S37 | Strādāt aizsargcimdos |
S38 | Nepietiekamas ventilācijas apstākļos aizsargāt elpošanas orgānus |
S39 | Valkāt acu vai sejas aizsargu |
S40 | Tīrot grīdu un piesārņotos objektus, izmantot … (norāda ražotājs) |
S41 | Ugunsgrēka vai eksplozijas gadījumā neieelpot dūmus |
S42 | Izsmidzināšanas laikā izmantot šādus elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļus ... (norāda ražotājs) |
S43 | Ugunsgrēka gadījumā izmantot … (precīzi norādīt nepieciešamo ugunsdzēsības līdzekli. Ja ūdens palielina risku, papildināt ar norādi "Aizliegts izmantot ūdeni") |
S45 | Ja noticis nelaimes gadījums vai jūtami veselības traucējumi, nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību (ja iespējams, uzrādīt marķējumu) |
S46 | Ja norīts, nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību un uzrādīt iepakojumu vai tā marķējumu |
S47 | Uzglabāšanas temperatūra nedrīkst pārsniegt … °C (norāda ražotājs) |
S48 | Uzglabāt samitrinātu ar … (piemērotu vielu norāda ražotājs) |
S49 | Uzglabāt tikai oriģinālajā iepakojumā |
S50 | Nedrīkst samaisīt ar … (norāda ražotājs) |
S51 | Izmantot tikai labi vēdināmās telpās |
S52 | Nav ieteicams izmantot telpās uz lielām virsmām |
S53 | Izvairīties no saskares, pirms lietošanas iepazīties ar instrukciju |
S56 | Likvidēt šo vielu vai tās iepakojumu bīstamo atkritumu vai īpašā atkritumu savākšanas vietā |
S57 | Izmantot piemērotu tvertni, lai izvairītos no vides piesārņošanas |
S59 | Izmantot ražotāja vai izplatītāja informāciju par vielas reciklēšanu vai reģenerāciju |
S60 | Apglabāt šo vielu (produktu) un tās iepakojumu kā bīstamos atkritumus |
S61 | Nepieļaut nokļūšanu vidē. Ievērot īpašos norādījumus vai izmantot drošības datu lapas |
S62 | Ja norīts, neizraisīt vemšanu, nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību un uzrādīt iepakojumu vai tā marķējumu |
S63 | Ja ieelpots, pārvietot cietušo svaigā gaisā un noguldīt |
S64 | Ja norīts, izskalot muti ar ūdeni (ja cietušais ir pie samaņas) |
Apvienotie drošības prasību apzīmējum
S1/2 | Turēt noslēgtu un sargāt no bērniem |
S3/7 | Uzglabāt cieši noslēgtu vēsā vietā |
S3/9 | Uzglabāt vēsā, labi vēdināmā vietā |
S3/9/14 | Uzglabāt vēsā, labi vēdināmā vietā, bet ne kopā ar ... (ražotājs norāda nesavietojamās vielas) |
S3/9/14/49 | Uzglabāt tikai oriģinālajā iepakojumā vēsā, labi vēdināmā vietā, bet ne kopā ar ... (ražotājs norāda nesavietojamās vielas) |
S3/9/49 | Uzglabāt tikai oriģinālajā iepakojumā vēsā, labi vēdināmā vietā |
S3/14 | Uzglabāt vēsā vietā, bet ne kopā ar ... (ražotājs norāda nesavietojamās vielas) |
S7/8 | Uzglabāt sausu un cieši noslēgtu |
S7/9 | Uzglabāt cieši noslēgtu labi vēdināmā vietā |
S7/47 | Uzglabāt cieši noslēgtu temperatūrā, kas nepārsniedz ... °C (norāda ražotājs) |
S20/21 | Nedzert, neēst un nesmēķēt, darbojoties ar vielu |
S24/25 | Nepieļaut nokļūšanu uz ādas un acīs |
S27/28 | Ja nokļūst uz ādas, nekavējoties novilkt visu notraipīto apģērbu un skalot ar lielu daudzumu … (norāda ražotājs) |
S29/35 | Vielu vai produktu aizliegts izliet kanalizācijā, iepakojums likvidējams drošā veidā |
S29/56 | Vielu vai produktu aizliegts izliet kanalizācijā, vielu, produktu vai iepakojumu likvidē bīstamo atkritumu savākšanas vietā vai īpašā atkritumu savākšanas vietā |
S36/37 | Izmantot piemērotu aizsargapģērbu un aizsargcimdus |
S36/39 | Izmantot piemērotu aizsargapģērbu un acu vai sejas aizsargu |
S37/39 | Izmantot aizsargcimdus un acu vai sejas aizsargu |
S36/37/39 | Izmantot piemērotu aizsargapģērbu, aizsargcimdus un acu vai sejas aizsargu |
S47/49 | Uzglabāt tikai oriģinālajā iepakojumā temperatūrā, kas nepārsniedz .... °C (norāda ražotājs) |
SADZĪVES APZĪMĒJUMI
Mazgāšanas zīmes
Maksimālā temperatūra 95°C. Parasta mehāniskā iedarbība. Parasta skalošana. Vienkārša izspiešana. | |
Maksimālā temperatūra 95°C. Samazināta mehāniskā iedarbība. Skalošana pie pakāpeniskas temperatūras samazināšanās (ūdens atdzišanas procesā). Vājināta izspiešana. | |
Maksimālā temperatūra 70°C. Parasta mehāniskā iedarbība. Parasta skalošana. Vienkārša izspiešana. | |
Maksimālā temperatūra 60°C. Parasta mehāniskā iedarbība. Parasta skalošana. Vienkārša izspiešana. | |
Maksimālā temperatūra 60°C. Samazināta mehāniskā iedarbība. Skalošana pie pakāpeniskas temperatūras samazināšanās (ūdens atdzišanas procesā). Vājināta izspiešana. | |
Maksimālā temperatūra 50°C. Samazināta mehāniskā iedarbība. Skalošana pie pakāpeniskas temperatūras samazināšanās (ūdens atdzišanas procesā). Vājināta izspiešana. | |
Maksimālā temperatūra 40°C. Parasta mehāniskā iedarbība. Parasta skalošana. Parasta izspiešana. | |
Maksimālā temperatūra 40°C. Samazināta mehāniskā iedarbība. Skalošana pie pakāpeniskas ūdens temperatūras samazināšanās. Vājināta izspiešana. | |
Maksimālā temperatūra 40°C. Samazināta mehāniskā iedarbība. Parasta skalošana. Parasta izspiešana. Ar rokām ūdeni neizspiest. | |
Maksimālā temperatūra 30°C. Samazināta mehāniskā iedarbība. Skalošana pie pakāpeniskas ūdens temperatūras samazināšanas. Vājināta izspiešana. | |
Mazgāt tikai ar rokām. Maksimālā temperatūra 40°C. Izturēties saudzīgi. | |
Nedrīkst mazgāt. Izturēties saudzīgi pret mitru. | |
Mazgājot lietot līdzekļus, kas iedarbojas saudzīgi. |
Balināšanas un tīrīšanas zīmes
Drīkst balināt ar hlorsaturošiem līdzekļiem. Balinātāja šķīdumam jābūt aukstam vai atšķaidītam. | |
Nedrīkst balināt ar hlorsaturošiem līdzekļiem. | |
Nedrīkst balināt. | |
Nepieciešamības gadījuma drīkst balināt ar hloru nesaturošiem līdzekļiem. | |
Iespējama mitrā tīrīšana. | |
Iespējama saudzīga mitrā tīrīšana. | |
Iespējama ļoti saudzīga mitrā tīrīšana. | |
Mitrā tīrīšana aizliegta. | |
Sausā tīrīšana ar jebkuru šķīdinātāju, kas ir paredzēts šādiem nolūkiem, ieskaitot šķīdinātājus, kas minēti simbolam P, papildus drīkst lietot trihloretēnu un trihloretānu. | |
Sausā tīrīšana trihloretēnā, monofluortrihlorpentānā un šķīdinātājos, kas ir minēti simbolam F. | |
Sausā tīrīšana ar jebkuru šķīdinātāju, kas minēts simbolam P. Ir stingri ierobežojumi ūdens lietošanai, mehāniskai iedarbībai vai temperatūras paaugstināšanai tīrīšanas procesā, vai šķīdinātāja izspiešanā veļu griežot. | |
Sausā mazgāšana trifluortrihloretānā, vaitspirtā. | |
Sausā mazgāšana trifluortrihloretānā, vaitspirtā. Ir stingri ierobežojumi ūdens lietošanai, mehāniskai iedarbībai vai temperatūras paaugstināšanai tīrīšanas procesā, vai šķīdinātāja izspiešanā veļu griežot. | |
Sausā tīrīšana aizliegta. Traipus nedrīkst tīrīt ar šķīdinātājiem. |
Gludināšanas un žāvēšanas zīmes
Gludekļa virsmas temperatūra nedrīkst pārsniegt 200°C. | |
Gludekļa virsmas temperatūra nedrīkst pārsniegt 150°C. | |
Gludekļa virsmas temperatūra nedrīkst pārsniegt 110°C. Esiet uzmanīgi gludinot, gludinot ar tvaiku. | |
Gludināt norādītajā temperatūrā. | |
Gludināt temperatūrā, kas nav augstāka par 140°C. | |
Nedrīkst gludināt. Nedrīkst apstrādāt ar tvaiku. | |
Drīkst žāvēt centrifūgā. | |
Drīkst žāvēt centrifūgā. Žāvēšana zemā temperatūrā. | |
Nedrīkst žāvēt centrifūgā. | |
Drīkst žāvēt centrifūgā bez īpašas piesardzības. | |
Ūdeni drīkst izspiest ar centrifūgas palīdzību. Žāvēt izkārtā stāvoklī. | |
Mitru izstrādājumu žāvēt tikai izkārtā stāvoklī. | |
Žāvēt horizontālā stāvoklī uz dvieļa bez iepriekšējas ūdens izspiešanas. | |
Mitru izstrādājumu žāvēt horizontālā stāvoklī. | |
Nedrīkst žāvēt (līdz ar to nedrīkst arī mazgāt). | |
Žāvēt uz veļas auklas (izkārtā stāvoklī). | |
Nedrīkst izspiest lieko ūdeni, veļu griežot. | |
Žāvēt ēnā. | |
Drīkst žāvēt ar gludekli, nelietojot tvaiku. |
Trauki un ierīces
A
B
C
D
E
G
K
L
Lāpstiņa spatula шпатель Izgatavo no porcelāna, stikla, nerūsējošā tērauda vai plastmasas. Lieto nelielu cieto vielu daudzumu paņemšanai. |
|
M
N
P
R
Retorte retort реторта Retortes ir seni laboratorijas trauki, ko izgatavo no stikla (arī no keramikas vai metāla). Retortes izmanto destilācijai, vielu sadalīšanai, sakausēšanai augstās temperatūrās. |
|
S
T
V
Nemetālu elektronegativitātes rinda