Ķīmijas skolotājs

11. oktobrī pasaule uzzināja, ka prestižā Nobela miera prēmija ir piešķirta Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW) par tās centieniem atbrīvot pasauli no šī bīstamā bruņojuma.

OPCW ir neatkarīga starptautiska organizācija, kas, ar mērķi sekot Ķīmisko ieroču konvencijas (CWC) ievērošanai, izveidota 1997. gadā. Organizācijā darbojas 198 valstis, iekļaujot aptuveni 98% pasaules iedzīvotāju, liecina OPCW dati. Dalībvalstis ir piekritušas sadarboties, lai radītu no ķīmiskā bruņojuma brīvu pasauli.

AS «Valmieras stikla šķiedra» noslēgusi pirkuma darījumu par Lielbritānijas stikla šķiedras apstrādes uzņēmuma «P-D Interglas Technologies Ltd» iegādi. Kļūstot par «Valmieras stikla šķiedra» meitas uzņēmumu, tas ieguvis jaunu nosaukumu – "Valmiera Glass UK Ltd», liecina paziņojums biržai «NASDAQ OMX Riga».

2013. gada 15. oktobrī (otrdien) Kaļķu ielā 1. (219. auditorijā) notiks RTU Zinātniskās konferences Tehnisko zinātņu vēstures sekcijas sēde.

2013. gada 15. oktobrī (otrdien) Kaļķu ielā 1. (219. auditorijā) notiks RTU Zinātniskās konferences Tehnisko zinātņu vēstures sekcijas sēde.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši augstas efektivitātes nanobetonu ieguves tehnoloģiju, kur daļa no tradicionālās ražošanas izejvielām aizvietotas ar mikro un nano pildvielām, kas būtiski uzlabo betona maisījuma iestrādājamību un ievērojami paaugstina mehāniskās ekspluatācijas īpašības. 

9. oktobrī Nobela prēmija ķīmijā ir piešķirta zinātniekiem no Austrijas, Lielbritānijas un Izraēlas – Martinam Karplusam, Maiklam Levitam un Arieham Varšelam – par ķīmisko sistēmu modelēšanas datorprogrammu izstrādi. 

Nobela prēmija fizikā piešķirta britu fiziķim Pīteram Higsam un beļģu zinātniekam Fransuā Englēram par tā dēvēto dievišķo daļiņu jeb Higsa bozonu atklāšanu.

Zinātnieki godināti par "teorētisko izskaidrojumu mehānismam, kas veicina mūs izpratni par atomu elementārdaļiņu masas izcelsmi", teikts Nobela komitejas paziņojumā.

Higsa bozona esamība 2012. gada vasarā pierādīta Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) Lielajā hadronu paātrinātājā (LHC) veiktajos eksperimentos.

2013. gada 10. – 12. oktobrī Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē (ĢZZF), Rīgā, Alberta ielā 10, 313. auditorija, notiks starptautiska konference „Peat and humic substances and their application”. Konferences sākums 10. oktobrī plkst. 10:00.

Konferencē tiks prezentēti ziņojumi par kūdru, humusvielām, sapropeli un to īpašībām, kā arī par to izmantošanas iespējām vides piesārņojuma likvidēšanā, lauksaimniecībā, medicīnā, farmācijā un kosmetoloģijā. Tiks demonstrēti pētījumi arī par purviem un kūdru kā nozīmīgu dabas resursu un to rekultivācijas iespējām.   Par savu pētījumu rezultātiem ziņos Latvijas Universitātes pētnieki no Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu un Bioloģijas fakultātēm, kūdras un to īpašību pētnieki no Vācijas, Somijas, Polijas un Baltkrievijas. 

Latvijas Universitātes Bibliotēkas Fizikas un matemātikas fakultātes bibliotēkā (Zeļļu ielā 8, 5.stāvā) no 4. līdz 30. oktobrim ir apskatāma izstāde „Nobela prēmijas laureāts V. Ostvalds un viņa gaitu turpinātājs P. Valdens”. 

Izstādē var  iepazīties ar vienīgā Latvijā nominētā Nobela prēmijas laureāta Vilhelma Ostvalda (1853-1932) un viņa līdzgaitnieka ķīmiķa Paula Valdena (1863-1957) publikācijām, dzīvesgājumu un fotoattēliem.

 LU Akadēmiskais apgāds izdevis Valda Segliņa, Austras Stinkules un Ģirta Stinkuļa grāmatu "Derīgie izrakteņi Latvijā".

Monogrāfija veltīta derīgajiem izrakteņiem Latvijā. Tajā apskatīta Latvijas ģeoloģiskā uzbūve un derīgo izrakteņu izplatības galvenās likumsakarības, zemes dzīļu resursu daudzveidība, izplatība, nozīmīgākās atradnes, iegulu uzbūve, sastāvs un veidošanās īpatnības. Izdevums sniedz plašu pārskatu par izmantojamiem, kā arī mazizplatītiem un problemātiskiem derīgajiem izrakteņiem.

Grāmata paredzēta pētniekiem, studentiem, kā arī citiem interesentiem.