Šogad sekmīgi ir noslēdzies ERAF projekts “Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju Valsts nozīmes pētniecības centra zinātniskās infrastruktūras attīstīšana”.
16. decembrī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centrā sāksies starptautiska konference par materiālzinātnēm "Inovatīvi materiāli Baltijas jūras reģiona ekonomikas attīstībai", kuras mērķis ir sekmēt inovāciju attīstību un Latvijas iesaisti sadarbības veicināšanā Baltijas jūras reģionā.
Ir izdota jauna grāmata "Latvijas devona dolomīti", kuras autori ir ģeoloģijas doktore Austra Stinkule un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) Ģeoloģijas nodaļas pamatiežu ģeoloģijas katedras asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Grāmatas priekšvārda autors ir LU ĢZZF profesors Valdis Segliņš.
Šķiet, katra mājās ir kāda porcelāna servīze vai krūzīte, kas saglabājusies no seniem laikiem, taču nebūt nav tā, ka mūsdienās porcelāns būtu zaudējis savu vērtību. Tieši pretēji - cilvēki pamazām atgriežas ''pie saknēm'' un novērtē pārbaudītas vērtības, un viena no tām noteikti ir porcelāns, par kura unikalitāti un raksturīgākajām īpašībām pastāstīja ''Piebalgas Porcelāna Fabrikas'' meistari.
AS “Olainfarm” sadarbībā ar LZA un “Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fondu” nodibināto Solomona Hillera balvu piešķir jaunajiem ķīmijas doktoriem ikgadējā konkursā par labāko pēdējos piecos gados aizstāvēto promocijas darbu organiskajā ķīmijā. 2015. gada balva septiņu darbu konkursā piešķirta Dr. chem. Gintam Šmitam (Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LOSI) par promocijas darbu Airlenda–Klaizena pārgrupēšanās reakcijas pielietojumi dabasvielu totālajās sintēzēs.
Viens no biežāk minētajiem CO2 izmešu radītājiem ir transports. Tā ir joma, kas ar mūsu ikdienu ir ļoti cieši saistīta. Automašīnas Eiropas Savienībā vien rada aptuveni 12% no CO2 kopējiem izmešiem. Transporta nozare ir otra lielākā emisiju radītāja, to pārspēj vienīgi enerģētikas sektors.
Zinātnieki no Cietvielu fizikas institūta piedalās starptautiskā projektā, kura mērķis ir pierādīt kodolsintēzes kā enerģijas avota pielietojamību, kā arī izstrādāt risinājumus nākamo paaudžu kodolsintēzes reaktoriem, kas tiks pielietoti elektroenerģijas ražošanai. Latvijas zinātniekiem uzticēts pētīt radiācijas un termiski izturīgu tēraudu lomu reaktora izveidē.
Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūts sadarbībā ar Baltijas Vācijas augstskolu biroja projektu organizē zinātnisko semināru par kodolsintēzes degvielas materiāliem.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāts 2015. gada 27. oktobra sēdē apstiprināja Ķīmijas, bioloģijas un madicīnas zinātņu nodaļas 16. oktobra sēdes lēmumu piešķirt LZA goda doktora grādu ķīmijā (Dr.h.c.chem.) Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Fizikālās ķīmijas katedras vadītājam profesoram Andrim Actiņam.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, liela nozīme ir bez atlikumu tehnoloģiju ieviešanai jebkurā nozarē.
Ķīmijas jaunumi