Viedokļi

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā atvieglot iespēju strādāt par pedagogiem nozaru speciālistiem, kuri iepriekš nav apguvuši pedagoģiju.

Neparasta ziņa portālā “Apollo” – “Pētījums: Zēni ir gudrāki fizikā, jo čurājot cenšas trāpīt mērķī.” Izrādās, viņi “izmanto urīna strūklu, lai trāpītu dažādos mērķos, veidotu līknes un ģeometriskus zīmējumus”. Nu ko, tam varbūt vēl varētu noticēt.

Latvijā ir augsts iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību, taču nepieciešams palielināt absolventu skaitu dabaszinātņu, matemātikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, secināts Eiropas Komisijas (EK) ikgadējā izglītības uzraudzības ziņojumā "Education and Training Monitor 2017".

Ceturtdien, 2. novembrī, "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā bija izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"). Portāls "Delfi" piedāvā visu intervijas ierakstu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis intervijā Neatkarīgajai pamato, kāpēc attieksmē pret zinātni un zinātniekiem Latvijā izpaužas tuvredzīga valsts nākotnes plānošana.

Ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta izstrādāja apjomīgu darbu Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā, kuru paveikusi anonīmu ekspertu grupa.

Pārmaiņas izglītībā. Šķiet, būtu grūti atrast kādu izglītības nozarē strādājošo, vecāku vai plašākā sabiedrībā, kas teiktu, ka pārmaiņas izglītībā nav nepieciešamas.

Dažkārt prezentējot savu darbu auditorijai, ir sajūta kā odam nūdistu pludmalē, tā vieslekcijā par veiksmīgu zinātnes komunikāciju atzina Maincas Universitātes profesors Dmitrijs Budkers. Viņš 9. oktobra pēcpusdienā Latvijas Universitātē bija sapulcējis zinātnes entuziastus, lai pavēstītu, kā saprotami stāstīt par zinātni plašākai sabiedrībai.

29. septembrī Saeimā notikušajā praktiskajā konferencē “Jaunais izglītības modelis – tilts uz mūžizglītību un ilgtspēju?” ar iesaistītajām pusēm tikai apspriests jaunais kompetenču pieejā balstītais vispārējās vidējās izglītības organizācijas modelis, kas paredz, ka vidējās izglības pakāpē notiek individualizēta iedziļināšanās šaurākā mācību jomu lokā atbilstoši jaunieša interesēm un nākotnes mērķiem.

Noslēdzam rakstu sēriju par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām kā priekšnosacījumu tam, ka Latvija kļūst par labklājības valsti.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi