Viedokļi

Saeimā iecerēts rīkot semināru par riskiem un ieguvumiem, īstenojot izglītības satura reformu.

Сегодня весь мир помешался на гаджетах: смартфонах, планшетах и прочей цифровой технике.

Lai ko domājam Latvijā, pedagoģija par zinātni Eiropā ir atzīta pārliecinoši. Protams, ar Eiropu vienmēr var pastrīdēties, bet tad gan ieteicams redzeslokā paturēt atziņu, ka provinciālismam ir divas sejas: savas nozīmes nenovērtēšana, vai gluži pretēji – pārvērtēšana.

Ventspils trīs gadus mēģina īstenot apvērsumu izglītības sistēmā: līdzīgu tam, kādam 2018. gadā vajadzētu sākties visās Latvijas skolās. Rezultāti šķietami uzlabojas, bet ne tik pārliecinoši, lai kalpotu kā pierādījums reformas skeptiķiem.

Arī ārpus darba laika pedagogiem jāievēro šai profesijai noteiktie ierobežojumi, pašvaldības informē Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).

No 2018. gada Latvijas skolās bērnus mācīs citādi: domāt, nevis iekalt. Raizes rada gan īsie reformas termiņi, gan atbilžu trūkums, kā tas notiks.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums par Latvijas skolēnu zināšanām mudina rīkoties nekavējoties. 

Pedagogu algu paaugstināšanai līdz 2020. gadam būtu vajadzīgi 100 miljoni eiro. Lai to panāktu, viens no avotiem ir skolu tīkla optimizācija. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau izvērtē visas Latvijas izglītības iestādes, un līdz marta beigām visas pašvaldības saņems rekomendācijas, kuras skolas reorganizēt, kuras slēgt, bet kuras – atstāt.

Lēmumu pieņēmēji skolu tīkla sakārtošanā cerības saista ar pasūtītā izglītības iestāžu kartējuma izstrādi. Tajā solīts ņemt vērā gan skolēnu pārvietošanās ceļus un skolu kvalitātes rādītājus, gan sociālekonomisko fonu.

Skolu tīkls Latvijā ir jāoptimizē, savukārt ietaupītie līdzekļi jāizmanto izglītības procesa un skolotāju pilnveidei un attīstībai, liecina Starptautiskais skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2015 pētījums.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi