Optimizējot skolu tīklu un piepildot klases, iespējams nodrošināt labāku atalgojumu pedagogiem un radīt jauniešos interesi par skolotāja profesiju.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika: „Atceraties „Alisi Aizspogulijā” un Češīras kaķi? Alise prasa, kur viņai tālāk doties, bet Češīras kaķis smaida savu plato smaidu un saka – kur tu gribi nokļūt? Alise atbild, ka nezina, uz ko kaķis viņai – tad jau pilnīgi vienalga, pa kuru ceļu tu ej.”
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā atvieglot iespēju strādāt par pedagogiem nozaru speciālistiem, kuri iepriekš nav apguvuši pedagoģiju.
Neparasta ziņa portālā “Apollo” – “Pētījums: Zēni ir gudrāki fizikā, jo čurājot cenšas trāpīt mērķī.” Izrādās, viņi “izmanto urīna strūklu, lai trāpītu dažādos mērķos, veidotu līknes un ģeometriskus zīmējumus”. Nu ko, tam varbūt vēl varētu noticēt.
Latvijā ir augsts iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību, taču nepieciešams palielināt absolventu skaitu dabaszinātņu, matemātikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, secināts Eiropas Komisijas (EK) ikgadējā izglītības uzraudzības ziņojumā "Education and Training Monitor 2017".
Ceturtdien, 2. novembrī, "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā bija izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"). Portāls "Delfi" piedāvā visu intervijas ierakstu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis intervijā Neatkarīgajai pamato, kāpēc attieksmē pret zinātni un zinātniekiem Latvijā izpaužas tuvredzīga valsts nākotnes plānošana.
Ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta izstrādāja apjomīgu darbu Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā, kuru paveikusi anonīmu ekspertu grupa.
Pārmaiņas izglītībā. Šķiet, būtu grūti atrast kādu izglītības nozarē strādājošo, vecāku vai plašākā sabiedrībā, kas teiktu, ka pārmaiņas izglītībā nav nepieciešamas.
Dažkārt prezentējot savu darbu auditorijai, ir sajūta kā odam nūdistu pludmalē, tā vieslekcijā par veiksmīgu zinātnes komunikāciju atzina Maincas Universitātes profesors Dmitrijs Budkers. Viņš 9. oktobra pēcpusdienā Latvijas Universitātē bija sapulcējis zinātnes entuziastus, lai pavēstītu, kā saprotami stāstīt par zinātni plašākai sabiedrībai.
Viedokļi