Kāda TVNET lasītāja rakstīja: «Pēdējā laikā lasot tik aktualizētās tēmas - par mājasdarbiem un skolu, esmu nonākusi pie diezgan skumja secinājuma. Latvijas vecākiem, izskatās, piemīt kaut kāds zvaigznes sindroms, kuru viņi attiecina uz savam atvasēm.
Man, jūs, cienījamie vecāki, ir jāapbēdina - NAV jums visiem bērni zvaigznes! Nu nav. Tendence gaidīt kaut kādus izcilus rezultātus bez nekādas piepūles ir apbrīnojama. Lielākā daļa vecāku loģiski vēlas, lai viņu bērni kļūtu par izciliem un turīgiem cilvēkiem, ietu pa karjeras kāpnēm tikai uz augšu un kaut kad priecētu vecākus ar savu izcili izdevušos dzīvi. Tas ir saprotami, bet mani šokē tas, ka lielais vairums šo vecāku uzskata: lai tas notiktu, nekas nav jādara.
Mājasdarbu par daudz, jāmācās par daudz, skolotājs ieliek sliktu atzīmi, jo bērns reāli nav izmācījies, - arī slikti. Strādāju skolā un varu teikt, ka tas, kas pašlaik notiek, ir skumji. Vecāki nāk uz skolu un sūdzas par VISU. Regulāri kāds sūdzas, ka pārāk daudz mājasdarbu - es uzdodu divus uzdevumus matemātikā. Tad atkal nāk un sūdzas, ka bērns sliktas atzīmes pelna - realitātē viņš vispār mājās neko nepilda, kontroldarbus uzraksta uz 4-5 utt., bet nāk mamma un lūdzas, lai viņam ieliek 8-9!
Kur ir palikusi kaut kāda paškritika? Nu nav visi nekad bijuši izcilnieki un ģēniji. Un arī visnotaļ bieži pieminētajos krievu laikos, kuros mācījos skolā arī es, nebija visi teicamnieki. Pelēkā masa mācījās uz 3, kas pašlaik ir tie paši 4-5-6. Tas ir normāli, un tā vienmēr ir bijis. Kaut kā visi to ir aizmirsuši un grib, lai bērns, neko nedarot, saņem tikai 8-9-10. It kā tas kaut ko mainītu viņa dzīvē, jo augstskolā un reālajā dzīvē nozīme būs tikai zināšanām un prasmēm. Un bērni, kuri pierod saņemt labus vērtējumus par neko, nekad neiemācīsies strādāt, piepūlēties, iet uz mērķi, jo mamma jau no pirmās klases visu viņam izlūdz, izsūdz.
Es nemaz negribu, bet nākas pieminēt Latvijas vispārizglītojošās iestādēs apmācībā nodotos bērnus, kuriem diemžēl ir vieglas attīstības atpalicības, viegls autisms vai pat smaga atpalicība kognitīvajās spējās, kuru vecāki akli turpina pretoties mēģinājumiem izkārtot šiem bērniem mācības atbilstošā vidē, kur bērns spēs apgūt mācību vielu sev atbilstošā tempā, nevis pēc pirmajām 1. klases stundām gadiem ilgi sēdēt skolas solā, netiekot citiem līdzi un NEKO neiemācoties. Bet vecākiem tas liekas normāli, un viņi laupa šiem bērniem iespēju tik tiešam kaut vai tos pamatus iemācīties. Nē... Labāk lai viņš tukši blenž sienā gadiem ilgi vai vēl sliktāk - ārdās, trokšņo un traucē mācības citiem. Kaut gan speciālās mācību iestādēs ir arī atbilstoši apmācīti speciālie pedagogi, kuri saprot šos bērnus.
Diemžēl parastajā skolā skolotāji nav tam sagatavoti, un tas viss izvēršas par mocībām visām trim pusēm.
Un pieminēšu to, ka šo visu veicina izglītībā pastāvoša sistēma, kad nauda seko skolēnam un VISI, pat galīgi nesekmīgie un tādi, kuriem būtu nepieciešama speciālā izglītība, tiek mākslīgi uzturēti skolas solā, gadiem ilgi neko neiemācoties. Un tad nāk eksāmeni, kuros visiem ir pārsteigums - dārgums, kurš visu laiku ir mācījies uz 4-5-6, dabū 7%. Tā ir realitāte. Un šim bērnam nav nekādas nākotnes perspektīvas, jo vilciens ir aizgājis. Skolās tiek visādi šmaukts ar atzīmēm, tiek likti viegli kontroldarbi, viegli diagnosticējošie darbi, kurus vēl iepriekš ar bērniem atrisina un ir zināmas atbildes. Jo protams, ka katra skola ir ieinteresēta labos rezultātos... Skumji, bet ejam ceļu, kad galvenais ir uz papīra izlikties, ka mums viss ir izcili, bet realitāte jau nevienu neinteresē.
Mācību programmas ir neadekvātas, liekas, ka tās sastāda cilvēki, kuriem nav ne jausmas, kas ir bērns, kur viņš dzīvo un kā ar viņu jāapietas. Bet uz papīra jau mums ir sarežģīta, progresīva programma, kurā skolēni apgūst neiedomājami daudz, + vēl sakāpinātās atzīmes.
Kad zina to, kas notiek skolās no iekšienes, un lasa par to, kā cilvēki spriež par Latvijas skolēnu iespējām Kembridžā... Smiekli aumaļām līdz asarām... Nu nebūs, nebūs. Un, ja jūsu bērni necentīsies, nestrādās vairāk un cītīgāk, tad nākotne viņiem necik izcila nebūs. Arī ārzemēs, lai kaut ko sasniegtu, ir jāmācās, jāsastrādā, jācenšas - jāmācās valodas, jāiet uz pulciņiem, jāpiedalās projektos, izcili jāmācās - un, ja kāds to nespēj paveikt, tātad nav lemts būt vadītājam, direktoram, ārstam, juristam...
Bet skola... Iedomājieties šādu analogu: jūs iegūstat bezmaksas talonu ēdnīcā uz kompleksajām pusdienām (kas šajā gadījumā ir skolas mācību programma), kas visiem ir pilnīgi vienādas - zupa, otrais, deserts. Bet jums ar šo komplektu nepietiek, gribas vēl ēst - jūs gribat papildus svaigus salātus, limonādi, vēl papildus desertu no citas ēdienkartes - jūs taču saprotat, ka būs jāpiemaksā! Bet nezin kāpēc no skolas, kas ir konveijera tipa iestāde - vismaz Latvijā, gaidāt, ka kāds kaut ko bez maksas, no labas sirds papildus nodrošinās jūsu bērnam. Piedodiet, bet droši saņemt savu talonu un par pārējo, ja vēlaties, piemaksājiet klāt - ar savu laiku, ar privātskolotāju un tml. Tajā paša Anglijā, ja vēlas, lai bērns iestājas Kembridžā, maksā par labu privātskolu, kur jaunietis tiek nostrādināts kā zirgs, lai sasniegtu maksimālos rezultātus. Tie, kas mācās valsts skolās un neko nedara, neko arī nesasniedz.
Esiet kritiski, palūkojieties uz savu atvasi no malas un padomājiet, vai vispār jūsu prasības ir adekvātas bērna spējām. Ja tās ir adekvātas, tad vai jūs pietiekoši darāt, lai sekmētu sava bērna profesionālo izaugsmi? Vai mudināt viņu kaut ko darīt vairāk, vai palīdzat viņam? Jo tas ir JŪSU bērns, un tikai jūs esat atbildīgi par viņu, un realitātē tikai jūs satrauc, kas ar viņu notiek. Ne skolai, ne skolotājam, ne valdībai nav pilnīgi nekādas starpības, kas nākotnē sanāks no jūsu bērna. Tas ir fakts, un jāpārstāj uzskatīt, ka katra atvase ir zvaigzne, kurai visi ir kaut ko parādā.
Ceru, ka kāds vismaz nedaudz vairāk aizdomāsies par savu attieksmi pret mācībām un mājasdarbiem un to nozīmīgumu, par atzīmēm un savu attieksmi. Nolaidieties no debesīm un savu bērnu arī paķeriet līdzi! Un es te nemaz neuzrakstīju par to, kā vecāki paši smagi kļūdās un taisa visādus ārprātus sava bērna audzināšanā, un tad brīnās... bet tas ir cits stāsts).»
______________________________
Vai arī Tu vēlies izteikt viedokli par mājasdarbiem un izglītību? Tad raksti, lūdzu, uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. !
Avots: http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/597128-vecaki_nolaidieties_no_debesim_jusu_berni_nav_zvaigznes
