Gita Strazdiņa: Skolotājus "piespiež apzagt" sevi un skolēnus

Pedagoga darba diena nesākas līdz ar skolas zvanu un arī nebeidzas līdz ar to, kā vairumam, ar izglītības nozari nesaistītu, cilvēku dažkārt šķiet. Pedagoga darba redzamā daļa ir mācību stunda, ko ir pieredzējis ikviens, kas mācījies skolā un noteikti svaigā atmiņā ir tiešsaistes mācību stundas pandēmijas laikā.

Un ir darba neredzamā daļa, lai novadītu labu stundu, iesaistot tajā katru izglītojamo, ir nepieciešams laiks sagatavoties un pēc tam to noteikti arī izvērtēt.

Pedagogam veicamie pienākumi mācību un audzināšanas procesā ir noteikti vairākos likumos un virknē Ministru kabineta noteikumu, kā arī pašvaldībā un izglītības iestādē izdotajos iekšējos normatīvajos aktos.

Piemēram, pedagoga darbu nosaka valsts izglītības standarts, konkrētā mācību priekšmeta programma, audzināšanas vadlīnijas, kas jaunā kompetencēs balstītā mācību satura ietvaros ir jāiekļauj katra mācību priekšmeta apguves procesā, izglītojamo sasniegumu vērtēšanas kārtība un citi normatīvie akti. Valstī ir īstenotas vairākas reformas izglītības nozarē, nosakot pedagogam papildu pienākumus, bet nenodrošinot nepieciešamos resursus.

Būtisku laika resursu pedagogam šobrīd paņem jaunais kompetencēs balstītā mācību satura īstenošanas process. Tajā īpaša uzmanība tiek vērsta mācību procesa personalizācijai un individuālai pieejai katram izglītojamam. Lai pilnvērtīgi to īstenotu joprojām nav pieejami visi nepieciešamie mācību līdzekļi (mācību grāmatas) un metodiskie līdzekļi, pietrūkst arī metodiskais atbalsts pedagogiem. Digitālajā mācību resursu krātuvē skola2030 un citās digitālo resursu krātuvēs pieejamie mācību materiāli bieži prasa papildu laiku to pielāgošanai konkrētajai mācību stundai, klasei, skolēnam.

Pedagogi izstrādā arī paši savus metodiskos materiālus, meklējot tam nepieciešamo informāciju interneta resursos, kas ir ļoti laikietilpīgs process. Pedagogi ir minējuši, ka vienas mācību stundas sagatavošanai ir veltījuši līdz pat septiņām stundām. Pedagogi labo izglītojamo rakstu darbus, sniedz atgriezenisko saiti, lai veicinātu katra izglītojamā individuālo izaugsmi. Laiks, kas nepieciešams vienas mācību stundas sagatavošanai, sadarbībai ar kolēģiem un citiem pienākumiem ikdienas darba ritmā ir atšķirīgs, bet tam noteikti jābūt iekļautam un apmaksātam pedagoga darba slodzē.

Šajā Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā attēlā redzams mācību stundu skaits attiecībā pret citu pedagogu pienākumu veikšanai paredzēto laiku darba slodzē dažādos Latvijas reģionos. Šajā attēlā redzam, ka pedagogi strādā ar ļoti lielu mācību stundu īpatsvaru savā slodzē – no 68% līdz pat 80%.

Lai izglītības process būtu pilnvērtīgs un kvalitatīvs, pieejams ikvienam izglītojamam, pedagogi strādā un veic visus nepieciešamos pienākumus neskaitot tam veltīto laiku, pakļaujot sevi pārslodzei, veicinot izdegšanas risku un vēlmi pamest darbu profesijā. OECD veiktajos pētījumos jau vairākkārt tika norādīts uz nepieciešamajām izmaiņām pedagogu slodzē.

Pedagogi Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, strādā lielāku kontaktstundu skaitu nekā vidēji OECD valstīs. Citās valstīs pedagogu mācību stundu īpatsvars slodzē vidēji ir 47%. Šobrīd visaugstākais (aptuveni 63%) mācību stundu skaits pedagoga slodzē ir Skotijā. Skotijas EIS (Educational Institute of Scotland) izstrādāja rīcības plānu deviņiem gadiem, kas pilnībā tiks īstenots 2030.gadā. Tajā ir ņemti vērā Skotijas Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšlikumi. Šajā plānā viens no pirmajiem uzdevumiem ir samazināt izglītojamo skaitu klasēs līdz 20 izglītojamiem un kontaktstundu skaitu līdz 20 stundām.

Šāds plāns "20:20" nodrošinās pedagogiem pastāvīgas darba vietas, veicinās savstarpējo sadarbību un koleģiālu pienākumu sadali, kas mazinās stresu un pedagogu izdegšanas sindromu, kā arī veicinās izglītojamo veselību un labbūtību. Zinātniskie pētījumi apliecina, ka skolotāja labbūtībai ir cieša saikne ar skolēnu mācību sasniegumiem un labbūtību. Mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā pedagoga darba slodze ir 36 un 35 stundas nedēļā, no tām – 21 ir mācību stunda un atsevišķos gadījumos tās var būt ne vairāk kā 24 mācību stundas (Igaunijā – izglītības iestādes vadītajam īpaši vienojoties ar skolotāju) un pārējais darba laiks ir atvēlēts citu pedagoga pienākumu veikšanai.

Šobrīd Latvijā izglītības nozarē vērojams krass pedagogu trūkums, ko ietekmē ne vien nesabalansētā darba slodze, nekonkurētspējīgs atalgojums, kas nepiesaista darbam jaunos pedagogus, bet arī demogrāfiskais rādītājs. Šobrīd izglītības iestādēs 52% nodarbināto pedagogu ir vecumā virs 50 gadiem un 20% pedagogu ir vecumā 60 un vairāk gadu, kā to parāda Latvijas Pašvaldību savienības veiktā pētījuma dati, kas tika prezentēts 2021.gada decembrī.

Diemžēl šobrīd pedagogu vakanču problēma Latvijā tiek risināta palielinot sistēmā esošo pedagogu mācību stundu skaitu un samazinot laiku citu, ļoti būtisku pedagogu pienākumu veikšanai. Tādā veidā mēs atņemam iespēju sistēmā ieraudzīt un atbalstīt katra bērna vajadzības.

Šeit tiek uzskaitīti vēl citi pedagogu pienākumi, kas pedagogam ir jāveic nedēļā, neatkarīgi no tā, vai darba slodzē tiek iekļautas un apmaksātas viena, divas vai sešas stundas šo pienākumu veikšanai:

  • plāno mācības stratēģiski un tās efektīvi īsteno; sistemātiski pārrauga skolēna zināšanu, izpratnes, prasmju, ieradumu apguves līmeni un mācīšanās vajadzības, tajā skaitā sociāli emocionālās attīstības vajadzības, kas ir pamatā psiholoģiskai labklājībai, seko līdzi katra skolēna izaugsmei, iegūtos datus izmanto pedagoģiskās
  • darbības plānošanā un atbilstošu atbalsta pasākumu sniegšanā, palielinot ikviena skolēna pilnvērtīgas līdzdalības iespējas mācību procesā; īsteno formatīvo vērtēšanu, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu skolēnam, plānotu un uzlabotu mācīšanu; sniedz regulāru un attīstošu atgriezenisko saiti, rosina domāt par mācīšanos;
  • pedagogs mācīšanās mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību organizācijas formas, variējot to īstenošanu atbilstoši skolēna mācīšanās vajadzībām; atlasa, veido un piedāvā jēgpilnus uzdevumus; regulāri plāno un pilnveido mācību saturu, ievērojot mūsdienu aktualitātes un saikni ar reālo dzīvi; veido fiziski un emocionāli drošu, attīstošu un iekļaujošu mācību vidi mācību stundā/nodarbībā;
  • izvirza sasniedzamo rezultātu mācību un audzināšanas darbā; analizē izglītojamo uzvedību, tostarp uzvedības problēmas un vardarbības gadījumus; popularizē veselīgu dzīvesveidu un organizē veselību veicinošus pasākumus;
  • pārzina savu mācību jomu un mācību priekšmetu(s), jaunākos zinātnes sasniegumus un aktualitātes šajā jomā; pilnveido savu profesionālo praksi sadarbojoties ar kolēģiem, vēro un analizē kolēģu mācību stundas; regulāri kopīgi ar citiem pedagogiem plāno mācību saturu un pieeju, lai veidotu dziļu izpratni un starppriekšmetu saikni, sekmētu zināšanu pārnesi, nodrošinātu pēctecīgu prasmju attīstību un īstenotu vienotas un taisnīgas prasības visiem skolēniem; pedagogs profesionālo kompetenci pilnveido, triju gadu laikā vismaz 36 stundu apjomā. Tai skaitā pilnveido savu profesionālo kompetenci audzināšanas jautājumos ne mazāk kā sešu stundu apjomā triju gadu laikā pedagoga vispārējo kompetenču tēmu ietvaros un ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā; apgūst izglītības tehnoloģijas un efektīvi tās izmanto mācību un audzināšanas procesā; aktīvi piedalās dažādās ar pedagoģisko darbu saistītās aktivitātēs gan izglītības iestādē, gan ārpus tās;
  • sistemātiski organizē darbu ar izglītojamajiem, kuriem mācības sagādā grūtības vai kas ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi; nodrošina izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanu mācību un audzināšanas procesā; sadarbojoties ar izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem vai pilngadību sasniegušu izglītojamo, plāno, izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un tiem, kuriem nepieciešami atbalsta pasākumi mācību procesā; īsteno, izvērtē un pilnveido to kopā ar plāna īstenošanā iesaistītajiem pedagogiem;
  • darbojas iestādē izveidotajās metodiskajās komisijās. Metodisko komisiju darbs tiek plānots, pamatojoties uz izglītības iestādē izvirzītajiem mācību un audzināšanas darba uzdevumiem, tiek veikta regulāra darba analīze;
  • izglītības iestāde iesaista vecākus skolēna mācīšanās atbalstam, nodrošinot regulāru atgriezenisko saiti un informējot par skolēna sniegumu un izaugsmi; iesaista izglītojamo ģimenes izglītības iestādes un klases audzināšanas pasākumos ģimenēm pieejamā laikā; izglītības iestāde plāno un organizē valstiskās audzināšanas pasākumus, stiprinot izglītojamā valstiskuma apziņu, veicinot pilsonisko līdzdalību un iniciatīvu, lojalitāti un patriotismu; sadarbojas un iesaista vietējo sabiedrību mācību un audzināšanas darbā; izglītības iestādes darbinieki iesaistās sava darba un izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā.
  • mērķtiecīgi organizē mācību priekšmetu olimpiādes, sporta pasākumus un citus ar mācību un audzināšanas procesu saistītus pasākumus un projektus, veiksmīgi sadarbojas ar uzņēmumiem vai organizācijām;

Apzinoties visu augstāk minēto rodas jautājums – kā visu paveikt, ja tam nav paredzēts darba laiks, kad un kas to darīs, ja netiks risinātas šobrīd izglītības nozarē aktuālās problēmas – sabalansēta slodze, konkurētspējīgs atalgojums un pedagogu trūkums?

Noslēgumā retorisks jautājums – ja no nākamā mācību gada pedagogi atteiktos uzņemties papildus mācību stundu slodzi un veiktu tikai tos pienākumus, kurus var paveikt darba laikā, varbūt tad izglītības politikas veidotāji un sabiedrība ieraudzītu cik daudz sava privātā laika, kas ir uz ģimenes un veselības rēķina, skolotāji dāvina sabiedrībai!

Lai novadītu interesantu un aizraujošu mācību stundu, iesaistītu tajā katru skolēnu, ieraudzītu viņa izaugsmes potenciālu, spējas un atbalstītu izaugsmes procesā, pedagogam ir nepieciešams apmaksāts darba laiks visu pienākumu veikšanai.

Gita Strazdiņa, LIZDA eksperte

Lasīts 105 reizes Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 09 jūnijs 2022 08:24
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi Gita Strazdiņa: Skolotājus "piespiež apzagt" sevi un skolēnus