Parasti lielais pedagogu pievilināšanas un pārvilināšanas “tirgus” notiek augustā, taču daļā skolu mācībspēku trūkuma problēma sāk iekrāsoties tik spilgti, ka to vadītāji ir izvēlējušies lieki neriskēt un negaidīt vasaras beigas, lai situāciju risinātu.
Uz Eiropas fona augstais skolotāju vidējais vecums un LIZDA aptauja par skolotāju karjeras plāniem turpmākajā piecgadē, liecina – lai gan šis gads skolu vadītājiem būs sarežģītāks vakanču aizpildīšanā, lielākā krīze vēl gaidāma tuvākajos gados. “Delfi” analizē, kāpēc šogad darbu pamet vairāk skolotāju nekā citkārt un kāpēc pastāv bažas, ka jau tuvākajos gados var pamatīgi aptrūkties mācībspēku.
Daudziem direktoriem galvassāpes
“Aina veidojas skaudrāka nekā iepriekšējos gados,” tā savus līdzšinējos vērojumus par pedagogu vakancēm skolās apkopo Vanaga. Vai arī skolu direktori apstiprina, ka šogad skolotāju trūkums ir jūtamāks nekā citus gadus? “Tāda tendence ir,” atzīst Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns, kurš ir arī Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors. Šī aina gan neesot vienmērīga visā Latvijā, jo esot skolas un pat pašvaldības, kurām dažādu apstākļu sakritības rezultātā no skolotāju trūkuma izdevies izvairīties, bet daudzu skolu direktoriem pieaugušais vakanču skaits šogad radot īpaši lielas galvassāpēs.
Nav vienotas vietnes, kurā visas Latvijas skolas publicētu savas vakances, bet, sazinoties ar skolu un dažādu pašvaldību pārstāvjiem, teju vai visi portālam “Delfi” apstiprina – problēmas samilzušas lielas. Portālā, kurā vakanču sludinājumus publicē gandrīz visas galvaspilsētas un tai tuvāko pašvaldību skolas, redzams, ka patlaban visakūtākā nepieciešamība ir pēc pirmsskolas pedagogiem, taču vispārizglītojošajās skolās visvairāk trūkst sākumskolas, matemātikas, latviešu valodas, angļu valodas un mūzikas pedagogu.
Pat CV neienāk
No sarunām ar skolu direktoriem gan izriet, ka trūkst arī atbalsta personāla, proti, sociālo darbinieku, psihologu un logopēdu un ierasti vājais punkts ir arī fizikas un ķīmijas pedagogi – ja no darba aiziet kāds no viņiem, kādu atrast vietā esot gandrīz vai neiespējamā misija. Nereti šo priekšmetu apguve turoties uz vecā kaluma pensijas un pirmspensijas vecuma skolotājiem, kuri atkal un atkal pierunāti neiet prom un vēl kādu gadu nostrādāt, taču, kad kādiem no šiem skolotājiem spēka un pacietības mērs ir pilns, direktoriem rodas lielas problēmas.
Gluži kā pēc grāmatas tieši šādā situācijā nokļuvusi arī Andreja Pumpura Rīgas 11.pamatskolas direktore Renāte Linde. Skolā ilgus gadus fiziku mācījusi skolotāja cienījamos gados, kura šogad pateikusi, ka nu reiz pietiek. Vērojusi, ka izglītības sistēmā gandrīz neienāk jauni fizikas skolotāji, un dzirdējusi kolēģu – citu skolu direktoru nostāstus par to, kā viņi fizikas skolotājus meklējuši gadiem, Linde ir visai bažīga.
“Pat CV netiek iesūtīti,” saka Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule, kurai arīdzan šogad esot jāaizpilda vairāk vakanču nekā citkārt, turklāt arī jāmeklē apslēptie dārgumi – jauni matemātikas un ķīmijas skolotāji.
Vita Dreijere