Šī ziņa manī izraisīja pat ne dusmu lēkmi vai apkaitinājumu, bet izmisuma pilnu naidu. Varbūt tāpēc, ka 40. skola man nav “tikai skola”, šī skola mani uzaudzināja, tā ir manas mammas lepnums.
2020 gads. Eiropas Savienība. Latvija. Rīga. Galvaspilsēta. Viena no labākajām galvaspilsētas skolām. Pats pilsētas centrs. Atjaunota un ērta ēka. Bērni stāv rindā, lai varētu mācīties šajā skolā. Un skola nevar atrast matemātikas skolotāju! Nevar. Skolotāju vienkārši nav! Neviena. Ne par augstu, ne arī par ubaga algu. Ne pensijas vecuma, ne jauna, ne ar pieredzi, ne bez! Skolotāja nav. Vēl vienu reizi: Skolotāju nevar atrast prestiža galvaspilsētas skola!
Šuplinskas kundze, atkāpieties!
Trīs nedēļas pēc izglītības procesa sākuma vismaz 12 Rīgas skolas turpina meklēt skolotājus. Trūkst matemātikas, informātikas, ķīmijas, fizikas, mūzikas un latviešu valodas skolotāju.
Kad pagājušā gada beigās skolas visā valstī varonīgi izvilka izglītības procesu no bedres, izdomājot, kā nodrošināt saikni ar bērniem, kā sagatavoties vidusskolas eksāmeniem, kā mazināt mazuļu vecāku slogu, ministrija solīja, ka nākamgad viss būs: Būs jauni skolotāji, kas ar “degošām acīm dosies kaujā", mācību grāmatas un metodiskās rokasgrāmatas kompetenču izglītības reformas īstenošanai, būs jauns aprīkojums, kas ļaus skaisti un mierīgi vadīt tālvadības stundas, ja nepieciešams.
Un kas mums ir uz 21. septembri? Mums nav nekā no tā, ko ministre mums solīja, izņemot nebeidzamus kursus, bet mums ir jauns pienākumu klāsts: skolām jāievēro epidemioloģiskie norādījumi, jānodrošina attālums starp bērniem, jānodrošina skolas dezinfekcija, jāizdomā neiedomājamas bērnu distancēšanas kombinācijas, ēdināšana, un, pats galvenais, protams, “augstas kvalitātes” mācību process. Skolotāji vazājas pa klasēm, vēdina, dezinficē, aizsargā bērnus, pēc tam māca, pēc tam atkal dezinficē, ved bērnus uz ēdnīcu vai sporta zāli, pēc tam skrien uz nākamo nodarbību citā skolas spārnā, atkal vēdina, dezinficē ... un tālāk uz apli. Pārslodze, nervu spriedze un elementārs fizisks nogurums liek sevi manīt.
Bet ministrija neguļ! Skolas jau ir sākušas pārbaudes par kompetenču reformas veikšanu!
Un tagad vecāki mācīs matemātiku?! Vecāki mācīs paši saskaņā ar kompetenču pieeju, kaut arī mācību grāmatu vēl nav?! Un perfekti labā latviešu valodā!?
Šuplinskas kundze, jūs nevarat būt Latvijas Izglītības ministrijas vadītāja. Jūs dzīvojat citā realitātē. Ministrija nav soda iestāde, tai ir citas funkcijas, citi uzdevumi un citas prioritātes. Jūs neesat izpildījusi nevienu no saviem solījumiem, un jums pat nav kauna par to. Atstājiet savu posteni. Tas ir vienīgais, ko jūs varat darīt mūsu valsts izglītības sistēmas labā.
PS. Es saprotu, ka šī teksta publicēšana, tāpat kā daudzi iepriekšējie, man varētu maksāt skolas direktora amatu. Bet es neklusēšu. Es nebaidos zaudēt darbu, un man personīgi svarīgāki ir mani skolēni, mani kolēģi, mana skola un profesija.
Mēs zaudējam šo profesiju kopā ar izglītības kvalitāti.
Labu veselību visiem!
Anna Vladova, FB ieraksts 21. septembrī.
Jau kopš augusta sākuma kā žurnāliste pastiprināti interesējos par “kompetenču izglītību” un vislielākais brīnums ir pilnīgais klusums no skolu vadības un skolotāju puses. Šodien man ir kauns par mūsu – latviešu - gļēvumu. Paldies Jums, Anna Vladova, Rīgas 80.vidusskolas direktore!
Lasīt vēl:
Skolotāju vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt
Aivara Lemberga viedoklis par izglītības reformu
Jaunā pieeja izglītībai liek sporta skolotājam pamest darbu skolā
