Pētījums: Mazāk nekā pusei politisko spēku skolotāju zemais prestižs ir problēma

Mazāk nekā puse politisko spēku, kas piedalās Saeimas vēlēšanās, saredz pedagogu zemo prestižu kā problēmu un piedāvā risinājumus situācijas uzlabošanai, liecina Neatkarīgās biedrības veiktā politisko partiju aptauja.

Partijas, kuras ir gatavas diskutēt par šo jautājumu un meklēt risinājumus, lielākoties sola, ka prestižu sekmēs lielāks atalgojums un plašās skolotāju tiesības jeb autonomija.

Pilnīgi visas partijas, kas atzinušas nepieciešamību sekmēt pedagogu profesijas prestižu, norāda, ka to var uzlabot ar lielāku atalgojumu vai arī mazinot atalgojuma nevienlīdzību. Kā otro prioritāro risinājumu partijas nosauc izmaiņas izglītības sistēmā, runājot par “jaunas skolotāju paaudzes audzināšanu”, ko sola “No sirds Latvijai”, vai “kvalitatīvas pedagogu sagatavošanas nodrošināšu augstskolās”, ko savukārt apņemas darīt Nacionālā apvienība. Uz to, ka problēma rodama jau izglītības posmā, norāda arī KPV LV, solot “stingrākas prasības pedagoģijas fakultātes uzņemšanas nosacījumiem”. “Atlases mehānismus vēl studiju laikā” skolotājiem sola arī politiskā partija “Progresīvie”.

Par "stingrākiem atlases mehānismiem iestājeksāmenos" pedagogiem iestājas arī Attīstībai/PAR, kuri skaidro, ka jauna pieeja skolotāju sagatavošanai un stingrāka kandidātu atlase cels skolotāja profesijas prestižu. Partija skaidro, ka tiks sekmēta arī skolotāju labizjūta (mazināta birokrātija, atbalsts personības pilnveidei), kas ir viena no profesijas prestiža komponentēm.

Trešais iespējamais risinājums, ko aptaujas ietvaros min pavisam mazs skaits partiju, ir skolotāju autonomijas palielināšana, par ko iestājas “Saskaņa” un Jaunā konservatīvā partija, kura min arī vēl kādu risinājumu - attieksmes maiņu no skolēnu, vecāku, sabiedrības un valdības puses. To, ka arī sabiedrības un valdības attieksme veido profesijas prestižu, apzinās un norāda arī partija “No sirds Latvijai”, kas atzīmē - attieksme jāmaina ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijai, bet arī masu saziņas līdzekļiem.

Jaunā konservatīvā partija turpretī piebilst, ka pozitīvos piemērus radīs un rādīs paši. Arī “Progresīvie” uzsver, ka profesijas prestižu ir grāvusi valdība, padarot skolotāju par lūdzējiem, tāpēc sola attieksmes maiņu no politiķiem un citām publiskām personām. “Sociālo atzīšanu un cieņu” skolotājiem sola arī Rīcības partija.

Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola uzsver: “Pētījumos redzam, ka vairums skolēnu savus skolotājus vērtē augstu, arī LIZDA veiktajā pētījumā par skolotāju profesijas prestižu sabiedrība lielākoties pozitīvi novērtē skolotāju darbu un profesijas prestižu. Aptauju rezultāti nav graujoši slikti, taču skolās katastrofāli trūkst skolotāju. Kur slēpjas risinājums? Kāpēc ir svarīgi politiskā līmeni par to rūpēties? Tāpēc, ka valdības un likumdevēju attieksme lielā mērā ietekmē gan masu medijos paustos viedokļus, gan pašu skolotāju labizjūtu skolā. Nedrīkst nonivelēt profesijas prestiža jautājumu tikai līdz algu un citu finansiālu jautājumu risināšanai, kā to saredz vairāk nekā puse (septiņas) aptaujāto partiju. Jādomā par to, lai mainās “lūdzēju” un “maka turētāju” loma, pārejot partnerības kvalitātē.

Komunikācija starp nozares profesionāļiem, reāla un regulāra viedokļu apmaiņa un horizontālas komunikācijas nodrošināšana veido savstarpēju cieņu un uzticēšanos. Pasaule mainās, un tai līdzi komunikācijas veids. Ja līdz šim valdība no varas pozīcijām rosināja reformas un pedagogi tās vai nu pieņēma, vai nepieņēma, tad šodien jārunā par pavisam citu rīcību - pārmaiņām ir jāsākas no vidus. Pašu pedagogu iniciētas un izdiskutētas pārmaiņas ļautu justies sadzirdētiem, iesaistītiem un novērtētiem.”

Biedrība analizēja arī partiju iesniegtās 4000 zīmju programmas, secinot, ka no 16 politiskajiem spēkiem, kas piedalās vēlēšanās, tikai divās priekšvēlēšanu programmās tiek skarta pedagoga zemā prestiža problēma - uz to norāda gan “Saskaņa”, gan partija “No sirds Latvijai”. Abas partijas sola sekmēt pedagoga profesijas prestiža kāpumu, turklāt ir vērojama izpratne par to, ka prestižu neveido tikai atalgojums.

Kopumā pētījums liecina, ka gadījumā, ja partijām norāda uz minēto problēmu, tās atsaucīgi un izsmeļoši piedāvā savu redzējumu risinājumam. Tomēr lielākā daļā gadījumu risinājumi ir ļoti abstrakti, solot “sekmēšanu”, “veicināšanu”, “uzlabošanu”, “paaugstināšanu”, neriskējot piedāvāt detalizētākus mērķus: noteiktu algas apmēru vai konkrētu vietu profesiju prestižu topā.

Lasītāju komentāri...

Lasīts 93 reizes
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi Pētījums: Mazāk nekā pusei politisko spēku skolotāju zemais prestižs ir problēma