Valsts nauda tikai kvalitatīvām vidusskolām

Vidusskolām, lai saņemtu mērķdotāciju pedagogu algām, pēc diviem gadiem vajadzēs ievērot divas prasības: noteikto minimālo skolēnu skaitu un kvalitātes kritērijus.

Viens no tiem būs arī obligāto centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti, kas pašlaik apmēram 40 vidusskolām ir zem 20%. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paredzējusi procedūru, kā rīkoties, ja šīs prasības neņems vērā.

Kvalitātes kritēriju izpilde, kuri iekļauti skolu akreditācijas sistēmā, būs galvenais rādītājs, lai no valsts arī pēc diviem gadiem finansētu vidusskolas pedagogu algas, uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. «Prasību rāmis», kas būs jāizpilda, skars mācību saturu, mācīšanas kvalitāti, atbalstu mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskos resursus un fizisko vidi. Tam visam būs jābūt novērtētam ar vismaz 3. kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).

Zems sniegums 40 skolās

Tāpat ļoti svarīgs būs CE indekss. Pašlaik stāvoklis neesot iepriecinošs, bet nav arī bezcerīgs, atzina ministrs. Par latviešu valodas un svešvalodu eksāmenu nav iemesls satraukumam, bet to nevarot teikt par matemātiku. Šobrīd daudzviet rezultāti ir pat ļoti zemi. Trijās skolās CE indekss ir mazāks pat par 10%, bet 40 skolās - ne vairāk par 20%. Un tās nebūt nav «mazās lauku skolas meža vidū», bet arī Rīgas mācību iestādes. Ministrs atteicās nosaukt kādu no tām, taču viena no tām esot 10 līdz 15 minūšu brauciena attālumā no galvaspilsētas centra, un tajā šis rādītājs ir vien 14%. Un tas, lūk, neesot pieļaujams. «Patiesībā šādas skolas es negribētu saukt par skolām. Es tās gribētu saukt par jauniešu nākotnes karjeru kapsētām, jo viņiem nav ko darīt pēc šādu skolu beigšanas,» teica K. Šadurskis. Skaidrs, ka tādā gadījumā skolēnu zināšanas arī citos eksaktajos priekšmetos esot zemas, un tas nozīmē, ka strādājošo skaitu, piemēram, IT nozarē, nevarēs pacelt līdz valstij vajadzīgajam līmenim. Tāpēc izglītības kvalitātes prasības ir tik svarīgas.

Ministrs uzsvēra, ka no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada beigām obligāto CE indeksam jābūt vismaz 40%, no 2025. gada sākuma līdz 2029. gada beigām - vismaz 50%, turpmāk - vismaz 60%.

Tam ir arī cieša saistība ar jaunā mācību satura ieviešanu, kas noslēgsies 2023. gadā. Tāpēc pieci gadi ir nopietns laiks, lai skolas varētu «sakārtot iekšējās procedūras un celt izglītības kvalitāti». Sasniedzot 60%, tiks sasniegts Singapūras, Igaunijas, Somijas līmenis, kas tagad starptautiskajos pētījumos ir tālu mums priekšā.

Desmitajā klasē: 8 līdz 22 skolēni

Šobrīd sagatavotie IZM kvantitatīvie noteikumi paredz, ka minimālajam skolēnu skaitam deviņās republikas pilsētās, 12 Pierīgas novados un 21 reģionālās attīstības centrā, kur ir divas vai vairāk pašvaldības vidusskolas, jābūt 22 audzēkņiem - 10. klasē vai 120 visā vidusskolas posmā. Savukārt pārējos novados un reģionālajos attīstības centros, kur ir viena valsts ģimnāzija vai tikai viena vidusskola, ir - 20 skolēni 10. klasē vai 54 kopumā. Izņēmums ir tikai tad, ja skola īsteno izglītības programmu, pamatojoties uz starptautisku līgumu (igauņu, lietuviešu, ukraiņu, ebreju un poļu skolas), tādā gadījumā 10. klasē jābūt 12 skolēniem vai 33 kopumā. Vēl mazāk varēs būt tikai pierobežas vidusskolās - tur ir prasība nodrošināt astoņus skolēnus 10. klasē vai 22 kopumā.

Vispirms brīdinājums

Runājot par procedūru, kā piemēros šos kritērijus, ministrs norādīja, ka tad, ja izglītības kvalitāte skolā būs laba, mērķdotāciju tai piešķirs pilnā apmērā. Ja tā nebūs laba, ņems vērā skolēnu skaitu: ja tas būs pietiekams, pirmajā gadā izteiks brīdinājumu celt kvalitāti. Ja to neievēros, nākamajā gadā šī skola saņems tikai pusi naudas no valsts budžeta, bet trešajā gadā, ja nekas nemainīsies, skola būs jāslēdz vai jāfinansē skolas dibinātājam. Savukārt - ja nebūs ne izglītības kvalitātes, ne atbilstošs skolēnu skaits, tad pirmajā gadā būs brīdinājums, bet otrajā gadā nebūs mērķdotācijas.

Aisma Orupe

Lasītāju viedokli...

Lasīts 73 reizes
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi Valsts nauda tikai kvalitatīvām vidusskolām