Reformas ir, jauno pedagogu – nav

Lai īstenotu mācību satura reformu, svarīgi ir sagatavot gan esošos, gan jaunos pedagogus. Patlaban augstskolas vēl tikai plāno, kā to darīt. Paši skolotāji gan vērš uzmanību uz vairākām problēmām, kas varētu kavēt pozitīvas pārmaiņas un jauno pedagogu ienākšanu nozarē – gan mazās algas, gan zemais profesionālais prestižs ir tikai daļa no tām.

Izglītība ir atslēga Latvijas ilgtspējīgai attīstībai, no tās ir atkarīga tautas labklājība, un šajā procesā būtisks elements ir pedagogu sagatavošana, Saeimā notikušajā konferencē Augstskolu pasākumi pedagogu izglītībai konceptuāli jaunā kvalitātē Latvijas ilgtspējīgai attīstībai teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Patlaban kopā ar augstskolām ir uzsākts labs darbs, kas pašos pamatos radīs jaunu pedagogu izglītības sistēmu. Tā ir vajadzīga arī tādēļ, lai jaunie skolotāji nonāktu izglītības iestādēs, ko diemžēl daudzi no pedagoģijas programmu beidzējiem nedara. «Tas rada iespaidu kā biatlonā: slēpojam labi, bet šaujam garām. Tāpēc jādod iespēja jaunajiem studentiem sajust drēbi jau no pirmajām dienām, proti, praktizēties uz vietas skolās,» ir pārliecināts ministrs.

Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa norādīja, ka pērn no maija līdz oktobrim darbojās darba grupa, kas izstrādāja jauno pieeju pedagogu sagatavošanā un kurā bija iesaistītas arī visas augstskolas, kas sagatavo skolotājus. Šobrīd tās izstrādā plānus, kas paredz būtiskas izmaiņas izglītošanas procesā. Viņa atgādināja, ka turpmāko sešu gadu laikā no Eiropas Savienības fondiem šim mērķim būs pieejami 10 miljoni eiro.

VISC vadītājs Guntars Catlaks atzina, ka, raugoties uz augstskolu plāniem, radies iespaids, ka visi darbojoties saskaņotā laika rāmī un procesā. Viņš uzsvēra arī to, ka, domājot par jaunajiem pedagogiem, nedrīkst aizmirst esošos, proti, tālākizglītības aspektā.

Attiecībā uz jauno pedagogu ienākšanu skolās lielam optimismam nav pamata - it īpaši dabaszinātnēs, norādīja fizikas skolotāja Anita Vēciņa. Viņu satrauc idealizētais ceļš, kas it kā tiek piedāvāts jau 20 gadu garumā: «Nu nestrādā šis modelis. Jaunie puiši un meitenes, kuri pabeiguši fizikas studijas, nevēlas kļūt par skolotājiem - to pierāda līdzšinējā pieredze.» Fizikas skolotāju asociācija redzot izeju Iespējamās misijas modelī, kas ļauj dabaszinātņu jomā strādājošiem ātri un efektīvi kļūt par pedagogiem. Viens no tādiem piemēriem ir Valdis Zuters, kurš iepriekš darbojies lāzerfizikas jomā un tieši šādā veidā nonācis skolā. Viņš kā būtiski risināmas lietas akcentēja: profesionālā prestiža celšanu, atlases un stipendijas nodrošināšanu augstskolā un atbalstu jaunajiem pedagogiem. Misijas pluss esot tas, ka tāds tiešām tiek sniegts.

Savukārt Privāto augstskolu asociācijas vadītājs Aldis Baumanis pauda pārliecību, ka nekonkurētspējīgā alga attur un atturēs ienākt jaunos. Arī viņš savulaik no skolas aizgājis tieši šā apsvēruma dēļ. Deputāts Arvīds Platpers rosināja noteikt 2000 eiro lielu algu, kas ļautu pedagoga profesiju padarīt pievilcīgāku. Nozares arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka ne tikai darba samaksa, bet arī metodiskā atbalsta sistēma un pedagogu tiesības ir svarīgs jautājums.

No klātesošajiem izskanēja bažas arī par to, ka pedagogu sagatavošanā termiņi skrien pa priekšu, uz ko ministrs atbildēja, ka nevar to izdarīt, kamēr vēl nav jaunā satura un otrādi. Tā nebūs, ka ar 2019. gada 1. septembri, kad stāsies spēkā jaunais saturs, visi būs gatavi. Tas notiks pakāpeniski, turklāt jaunā satura kvalitāte tiks nepārtraukti uzlabota, jo mācību metodes, tehnoloģijas un pats process visu laiku mainās. Tā esot kā dzīšanās pakaļ aizejošam vilcienam, ar domu, «ka mēs tūliņ to panāksim, bet mēs to nekad nespēsim», rezumēja K. Šadurskis.

Aisma Orupe

Lasītāju komentāri... 

Lasīts 547 reizes Pēdējo reizi rediģēts Pirmdiena, 26 februāris 2018 16:12
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi Reformas ir, jauno pedagogu – nav