Atteikšanos no obligātās vidējās izglītības atzīst par kļūdu

Atteikšanos no obligātās vidējās izglītības ieguves politiķi atzīst par kļūdu, taču pie jautājuma skatīšanas deputāti plāno atgriezties tikai ziemas beigās.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē sacīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atgādināja, ka, izskatot 2018.gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus, sākta diskusija arī par obligātās vidējās izglītības ieviešanu. Taču toreiz nolemts, ka, tā kā jautājums ir ļoti būtisks, tas jāskata atsevišķi no budžeta.

Vucāns atzina, ka vidējās izglītības noteikšana par obligātu ir nopietns izaicinājums Latvijas izglītībai, kā arī visai tautsaimniecībai. Viņš tāpat norādīja, ka, domājot par šādu reformu, ir rūpīgi jādomā par tās mērķi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Aldis Adamovičs uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Ministru kabinetu (MK) jau strādā pie virknes reformu izglītības nozarē, tāpēc ar risinājumiem saistībā ar pāreju uz obligāto vidējo izglītību nedrīkst sasteigt.

"Cik tas varētu maksāt, ja zināms, ka vidējā izglītība ir visdārgākais posms vispārējā izglītībā," vaicāja Adamovičs.

Deputāts Ints Dālderis skaidroja, ka viņa priekšlikums par obligātu vidējo izglītību nav iesniegts pirmo reizi. "Ideja nav jauna - tas tika paredzēts jau daudzās valdības deklarācijās," atgādināja politiķis, uzsverot, ka Latvijas galvenais resurss ir cilvēks, savukārt izglītība ir tas, kā var uzlabot cilvēkresursus.

"Mans priekšlikums neparedz jautājumu risināt sasteigti. Domāju, ka šādas pārmaiņas nebūtu pašas radikālākās, kādas piedzīvotas izglītības jomā," teica Dālderis.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka viena no lielākajām kļūdām, kas pieļauta pēc neatkarības atjaunošanā, bija atteikšanās no obligātās vidējās izglītības. "Kļūdas pieļaut viegli, bet, lai tās labotu, nepieciešams daudz vairāk laika," vērtēja ministrs.

Viņš pauda, ka izglītota sabiedrība ir mūsu nākotnes labklājības pamats, savukārt zema izglītība nozīmē arī zemu izglītības prestižu, kā arī zemas izglītības atražošanu nākamajā paaudzē. "Diemžēl jau sastopamies ar to, ka ir vecāki, kuriem ir tikai pamatizglītība, līdz ar to nav arī lielu uzstādījumu, ka bērniem būtu jāmācās un jāstudē," pauda ministrs.

Šadurskis atgādināja, ka politiskos uzstādījumos obligāta vidējā izglītība jau bija ierakstīts programmā, tostarp arī "Vienotībai", taču vienmēr pietrūcis vai nu politiskās gribas, vai nu valdības līmenī precīzi definētas prioritātes ar finansiālo pavadījumu.

"Pašreizējai valdībai ir drosme veikt reformas," pārliecināts Šadurskis.

Politiķis akcentēja, ka, pārejot uz obligāto vidējo izglītību, ir jārada nopietna vilkme daļai jauniešu izglītību iegūt tieši profesionālajā izglītībā. Tāpat šī reforma ir jāskata kontekstā ar jaunā mācību satura reformu, kas skars arī profesionālo izglītību, vienlaikus rēķinoties ar izmaksām.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis uz iespējamo reformu gan raugās skeptiski. Viņš uzsvēra, ka jau tagad centralizēto eksāmenu rezultāti krītas. "Redzam, ka izvirzīts nepareizs mērķis samazināt atsijājumu, kas "nozīmē, ka tiek vilkti līdzi tie, kas nenokārto eksāmenus".

Pūķis tāpat satraukts par to, ka privātais sektors nenodrošina pieprasījumu pēc zinātnes, turklāt, viņaprāt, arī valstij neesot plāna, kā šo jautājumu risināt.

"Ja saražos it kā vairāk izglītības cilvēku, tas nenozīmē, ka tas neveicinās emigrāciju, ja nestrādājam pie piedāvājuma. Arī jāsaprot, kas notiks reģionos," sacīja Pūķis.

Šadurskis, atzīstot, ka centralizēto eksāmenu rezultāti paliek vājāki, uzsvēra, ka iemesls tam labu pedagogu trūkums skolās, no kurām pelnītā atpūtā aiziet pieredzējuši pedagogi. "Jauni skolotāji vēlāk vietā nenāk. Skolas paliek bez labiem skolotājiem, bet labs skolotājs ir labas izglītības garants. Rezultāti ies uz leju, ja neko turpināsim nedarīt," teica ministrs.

Tāpat politiķis uzsvēra, ka reformas par obligātu vidējo izglītību mērķis nebūtu "katru jaunieti dabūt vispārējā izglītībā".

"Mūsu mērķis ir ar agrīnu diagnostiku sekmēt to, ka jaunietis apzinās savas spējas un intereses un pietiekami motivēti izvēlas profesionālo vai vidējo vispārējo izglītību," teica ministrs.

Parlamentāriete Laimdota Straujuma pauda atbalstu solim par vidējās izglītības obligātu iegūšanu, jo "neredz citu soli, kā celt Latvijas labklājību". Viņasprāt, svarīgi ir saskaņot klasisko vidējo izglītību ar profesionālo vidējo izglītību.

Savukārt deputāts Igors Pimenovs uzsvēra, ka, ieviešot obligātu vidējo izglītību, "likumsakarīgi iedodam jaunus uzdevumus pamatskolai". Tas nozīmē, ka skolēni ir jāsagatavo mācību turpināšanai. Pimenovs tāpat rosināja apsvērt ideju par proģimnāziju ieviešanu.

Vucāns pauda, ka ir svarīgi, lai katram cilvēkam būtu iespējams nodrošināt labklājīgu dzīvi, tāpēc arī kontekstā ar reformu jādomā par kādiem "paralēlajiem kanāliem", kā jaunieši varētu iegūt amatu īsākā laika posmā.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone uzsvēra, ka, lai ieviestu obligāto vidējo izglītību, nepieciešams grozīt arī Satversmi, jo patlaban tajā kā obligāta noteikta tikai pamatizglītība.

Dālderis aicināja komisijas deputātus nekavēties ar lēmumu priekšlikumu nodot izskatīšanai komisijām. Taču Adamovičs gan mudināja nesteigties un lūgt IZM līdz 1.februārim sagatavot visu nepieciešamo informāciju, lai varētu diskutēt, balstoties uz datiem par skolēniem, kas "izkrituši no mācībām", nepieciešamo finansējumu, laika grafiku. "Pats apsolos nebremzēt šo priekšlikumu, bet jādod iespēja arī izteikties speciālistiem," teica Adamovičs.

Dālderis atgādināja, ka šādā formātā par šo reformu runā jau vairākus gadus, taču tā līdz apstiprināšanai tā arī nenonāca.

Portāla “e-Klase” lasītāju komentāri…

Lasīts 296 reizes Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 14 decembris 2017 22:36
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi Atteikšanos no obligātās vidējās izglītības atzīst par kļūdu